reputācijai ir liela nozīme, īpaši lietišķajā vidē... pie tam tā veidojas ne tikai no tā, kā konkrētais indivīds sevi līdz šim ir parādījis, bet arī no daudzu īpašību kopuma, piemēram, principa vienmēr turēt vārdu...

savukārt raksturs ir visai nekonkrēts termins, kuru katrs var traktēt kā vien vēlas... viens var uzskatīt cilvi par pašpietiekamu, cits par augstprātīgu, lai gan abi domā par vienu un to pašu..

stulbāko izteicienu topā noteikti ir : "es esmu tāds, kāds es esmu"... manī šādu tekstu atkārtotāji izraisa smīnu...

bet tēmas citāts manuprāt vispār ir neloģisks un neko nepasakošs parādiet man - kā par savu raksturu jārūpējas ?

pilnibā pievienojos siipola komentāram.

un vēl, reputācijai ir ļoti liela nozime noteiktajās jomās.
veikala pardevējai vienalga, kada viņai reputacija, toties, piemēram diplomatiskajā jomā, banku sfērā uc. reputācija ir loti no svara

svarīga loma ir audzināšanai un videi
raksturs pamatos nemainās,mainās attieksmes un vērtību sistēmas,to ietekmē no malas izskatās,ka raksturiņš pamainījies
reputācija... nu ja... aizdomājos,ka šogad mana reputācija arī sašobījās viena gadījuma pēc ... bet vai tāpēc es esmu kļuvisi sliktāka darbiniece. ..tieši tas man lika šo to pamainīt manā nostājā

siipols >parādiet man - kā par savu raksturu jārūpējas ?
Ir gan jārūpējās, japilnveido, jācīnās ar traucējošiem kompleksiem. Tad jau vispār būtu janoliedz mācīšanās vajadzība visa mūža garumā... Pabeidzi pamatskolu un viss - kapam gatavs. Kur rodas vecas kašķu vcenes un visādi nepievilcīgi perdeļi? No nemācīšanās un nepiestrādāšanas pie sevis.

Kur rautas muļķības (c) utt.
Nav, nav rautas. Es pat teiktu, ka līdz trim gadiņiem tā personība jau ir apzinājusies smalki- viens, ka ir lietas, ko drīkst, bet ir arī, ko nedrīkst. Cits, kā dabūt gatavu jebko, ka vien ienāk prātā. Vēl kāds, ka ir pieaugušie, kuru vārds ir vērtīgs, jo nav tukšs un nepārdomāts, bet ir pieaugušie, kuri pieprasa sevi cienīt tikia tāpēc, ka tāpēc. te jau var saukt bez gala. Visbiežāk jau katrā bērnā ir komplekts no šī visa. Tikai proporcijas atšķiras.

malipka - varbūt tomēr kotletes atsevišķi un mušas atsevišķi? ... nevajag jaukt 2 dažādas lietas - zināšanas un rakstura īpašības...

šīs nedēļas topa domu gājiens malipkas izpildījumā -
Kur rodas vecas kašķu vcenes un visādi nepievilcīgi perdeļi? No nemācīšanās un nepiestrādāšanas pie sevis.
izrādās, ka vēderā radušos atgāzu daudzums padzīvojošiem vīriešiem ir tieši proporcionāls atzīmēm literatūrā 11.klasē

Ar to, may be, bērns no pieaugušā atšķiras, ka pieaugušais apzinās, kas viņa komplektā sagājis ne gluži tā, kā vajadzētu.

Es piekrītu Sīpolam par "turēt vārdu". Jā, tādā rakursā, piekrītu.

Ja drusku vairāk pakustina pelēko vielu, kas starp ausīm, tad no Malipkas teiktā var saprast, ka mācīšanās nebiedzas 11. klasē un ne par to mācīšanos ir runa.
Ir runa par sava rakstura apzināšanos, savu dabas doto vai iegūto rakstura īpašību kopumu, ko cilvēks izmanto ikdienā un atsevišķās radikālākās situācijās.
Piemēram, teiciens - No kļūdām mācās - tas Domātspējīgam cilvēkam dod iespēju paanalizēt savu rīcību vai uzvedību kādā noteiktā situācijā, lai atkārtojoties līdzīgai situācijai dzīvē, varētu rīkoties vai reagēt citādi. Kuras rakstura īpašības cilvēks izmanto vai pievalda attiecīgajā brīdī. Tā ir sevis mācīšanās un tā arī var būt mūža garumā. Ir cilvēki, kas uz to nav spējīgi, arī fakts. Vai nu aiz sava stulbuma, stūrgalvības vai iedomības... dažādi. Pārsvarā gan stulbuma.
Reputācija... nez kā ir ar to reputāciju... to uztur spodru tikai vidē, kur jāzīmējas kā elegantam kungam/kundzei vai tomēr visur vienādi? Vai tas, kurš birojā ar šlipsi un runā gramatiski pareizi var citur runāt par pirdieniem perdeļiem un to saistību ar 11. klasi? Tas nez neskādē reputācijai?

siipol, visu, ko vien varēji, saprati ačgārni... gāzu daudzums ir nevis proporcionāls, bet apgriesti proporcionāls atzīmēm. Un nevis vienpadsmitajā klasē tās svarīgas, bet vakar.
Un vispār, ja tu par tiem vecajiem perdeļiem tik ļoti kreņķi saķēri, tad steidzu tevi mierināt ...
Nekāds lielais perdelis tu neesi, redzēti daudz klīniskāki gadījumi...
Bet uz mācīšanos un rakstura gludināšanu gan tu slinks pēc vella, arī fakts. (Ja pēc pirmās izdzēšanās no tautas neko neiemācījies... ) Cits gan būtu piedomājis pie tā, ko dara nepareizi un nedarītu vairs...

Oi, tik-taks jau paspeja...

... raksturs kaa taads nemainaas-tajaa ir gan sliktaas,gan labaas iipashiibas... ja kaadu iepaziistot saskati tikai labo,tas nenoziimee,ka vinjam iekshaa neseezh sliktais,vienkaarshi nav pamata sliktaas iiapshiibas izraadiit,pielietot... un otraadi,ja iepazinis vispirms slikto,peec kaada laika,shkjiet,ka sliktais kaut kur pazuud-tad... tas noziime,ka saak progreseet labais...

Tagad daudz runā par t.s. emocionālo intelektu, kas tad arī būtu to īpašību kopums vai mācēšana šo kopumu tā ekspluatēt, lai veiksmīgi varētu sabiedrībā dzīvot un sadzīvot. Tad varbūt varētu piekrist sīpolam par tām zināšanām... Ja nu esi perdelis, bet tomēr iemācies, ka... tad nu ok, kaut kā izspruksi... ;)

... nu perdelis arii, droshi vien zin-kur perdeleet,kur ne...

Ļoti daudz ko diktē situācija, kurā nokļūstam. Pat vis vis vis... labākais, godīgākais utt. ikdienā, kļūs pilnīgi " cits cilvēks", ja runa būs par izdzīvošanu, piem. Pat ne tik skarbi... pietiek ar citu neierastu situāciju, kad rīcība liksies neadekvāta. Situācija diktē vairāk nekā to ir vēlēšanās atzīt.

Apbēdināšu varbūt dažus. Perdelisms mana izpratnē vispār nav saistīts ar mehāniku, tobiš ar iekšdedzes dzinējiem un izplūdes gāzēm. Bet drīzāk ar neķītrību. Ar vecu onku piedauzīgu uzvedību. Un, ja to apskata šādi, ir arī vecas perdeles :)))

Es šo malipkas perdelismu sapratu kā sliktāko rakstura īpašību kopojumu...

Japppp, var arī tā.

Domāju par Sīpola teikto. Un to mēr raksturs primārais. Ja Tev raksturs būs tāds, ka uzskatīsi par goda lietu turēt vārdu, ja Tev raksturs būs tāds, ka uz Tevi varēs paļauties, ja Tev raksturs būs tāds, ka nevairīsies no atbildības, būsi aktīvs, izlēmīgs... tad arī gūsi panākumus vidē, kur tas ir nozīmīgi. Un būs Tev laba reputācija ļaužos, kuri to prot novērtēt.