neparastaa - gruti atstastiit tas sajutas sajūtas nevar atstāstīt. var mēģināt aprakstīt, pārdot (no
передать, ne no
продать).
manam bērnam ōmīte bija kaut kur dabūjusi un saka "ēd, tas ir ļoti garšīgs!". vai negatavi bija - bērns neēd, garšo pēc ziepēm.
vēlāk, kad jau iegaršojies, audzinātāja dārziņā saka: "Patrīcij, Tu takš negribi banānu!".
kas bērnam cits atliek, kā negribēt.
в нашем магазине протаётся ананы и бананы, простите, ананасы и бананасы! греипфрукты vēl atceros uzrakstus!
citā reizē mans Kanādas draugs man piešķir šokolādi priekš meitas, saku, lielais paldies, pazīstamies ar šokolādi, tak šī citāda, viņa priecāsies!
Kanādas draugs mazliet sadrūvējās un teicās bērnībā nepazinis - bērnība viņam bija pagājusi komunistu Korejā.
nu aizbraucu uz Kopengāgenu, a tur draugi pīpo zāli, ēd banānus ar saldējumu, mūs arī cienā un suni cienā. nu, es takš saprotu, suns arī ir cilvēks.
bet kad Kopengāgenas draugi bija Rīgā (Aivara no Podnieka filmas "
vai viegli būt jaunam?" ņemtu interviju ar manām bildēm lasiet nacionālpsihopātu avīzes "
Pilsonis" vienā no pirmajiem nummuriem!), daži no viņiem sajutās nelāga aiz tam, ka mājās nabagi un bezdarnieki, bet šeit sanāca, ka mētā 000 000-ārus.
vēl 1 - epizōde. krogū ar Amsterdamas draugiem - cita starpā, pamanījāmies
RĪGĀ izlkt visu šapmānieti, kas ledusskapī un visu, kas ārpus ledusskapja, značit krogū - šie uzsauca kaut ko eXtrā ar lasi un sēnēm - nepagāja ne 1,5 h, kā bija gatavs - un ōberis kā nes, tā aizķerās kait kur ar pakaļkāju, nomaucās uz purna un smalkā špeize pa sarkano paklāju!
neko, atvainojās un uztaisīja no jauna. jau pa kādu stundu, piešāvušies.
promejot dzirdu - viena dāma tā indīgi saka uz mūsu 1/2-i: "
Paldies!". ar gadiem es sapratu, ka tie nabaga cilvēki bija varbūt pat pasūtījuši galdiņu nedēļu iepriekš, bet atnāk
ārzemnieki un šie var stāvēt pie ratiem.