Kad dzīvo ilgāku vai garāku mūžu kopā... vīrietis un sieviete... tad parasti sieviete ir tā, kurai piegriežas līdz brošai, ja vīrietis nedomā par iztikšanu, par mājas remontu, par malku ziemai, par jauniem ziemas zābakiem bērniem, par braucienu uz Norvēģiju atvaļinājumā, par teātra biļetēm, par jaunu gultu vecās vietā, par visu to, kas "citiem ir, bet mums nava". ja vīrietis visa šitā vietā tikai ļerkst, ļerkst, pārgudri buldurē, ar mēli pa dēli, bet praktiskas jēgas no viņa nav. Tad sieviete savāc savas pendelītes un pamet tādu ļerkstētāju. Vai savāc viņa pendelītes un izmet pa durvīm. Un pēc tam... paiet kāds laiciņš... un šī pati sieviete... sēž pie kompja... un ļerkst, ļerkst, pārgudri buldurē, ar mēli pa dēli..
Pieradumam liels spēks.
Nekā personiska.
0
0