Bišku atkāpe no tēmas...
kad pirms pāris gadiem lidojām uz Krētu mans tolaik 3 gadus vecais dēls pēkšņi saka - mamucīt es tagad lūgšos Dieviņu, es saku kapēc tagad vai Tev bail? Viņš saka nē, mēs tagad tuvāk viņa mājām
Un vēl virs mākoņiem esot meklēja kur enģelīši... tas bija tik patiesi un jauki!
Man Dievs asociējas ar tādu foršu, padzīvojušu, pieredzējušu un optimistiksu večuku!
Kāds Jums viņš liekas, nu ja vizualizējam viņu