Nopirku šodien Ievas stāstus. Tur raksts par to veci, kurš Latgalē dzīvo, tipa baigais gaišreģis, krīvs un kas tik viss ne. Mēs rudens pusē bijām vienā ekskursijā uz Latgali un bija paredzēts arī aiziet pie tā veča, akmeņu krāvumus apskatīt, mēness kalendārs viņam tur esot, nu kaut kas tāds. Aizbraucam, zvanam, vecis neņem telefonu. Beigās gājām skatīties uz to viņa māju. Vecis savā zaru būdā piemāvies tā, ka nezina ne rīta, ne vakara. Mūsu veči vēl ar šo nofotogrāfējās, tā teikt, lietiskie pierādījumi
Un šitādi jau to pasaules galu pareģo
Viss applūdīšot, tikai Andrupene palikšot sausa, akurātiņ taisni tur, kur šis dzīvo