Sapnis esot tiltiņš uz zemapziņu. Tā varētu būt tā dvēseles dzīve, kas liek par sevi manīt, norāda virzienu vai kādu konfliktu sevī pašā. Bet tā nav cita dzīve, savējā vien ir, tik prāts tur nevar patraucēt.
Naktī, miegā jau sakārtojas, saliekas pa plauktiņiem visa dienas informācija, tāpēc nav brīnums, ka sapņi reizēm trauksmaini, reizēm spilgti un patīkami.
Man šķiet, ka jāpievērš uzmanība sapnim, kas atkārtojas vairākas reizes un ilgstoši, pat nomoka. Tas parāda, ka ir lieta, ar ko pats sevi nomoki, netiec galā, vai nu negribi sev to atzīt ar prātu vai kaut ko sev ieskaidro, zemapziņa saka ko citu. Ja dzīvē tas atrisinās, tad arī šādi sapņi pazūd.
Nu nākotnes paredzēšanai pēc sapņiem gan neticu.
ja nu tā, kad paklausa kādam sapnim un kaut ko izdara, bet tā nopietni neticu.
Tāpat neticu sapņu tulkojumiem. Tie, kas nopietni ar to nodarbojas, mācās gadiem... un arī tad strādā ar katru atsevišķi.