Traki ar to paslīdēšanu. Nu man izrauj tajā brīdī smieklu un neko sev nevaru padarīt.
Tikai pēc tam reakcija, vai nav stipri sasities un vai jāpalīdz.
Es nesen lasīju par vienu pētījumu, kas veikts Latvijā par autobraucējiem. Aptaujāto lielākais vairums uzskatīja, ka viņi ir ļoti pieklājīgi braucēji, tikai visi citi, kas brauc līdzās ir tie agresīvie...
Man mijās optimisms/pesimisms. Kad jūtos labi, viss apkārt liekas labi, ja slikti, tad arī apkārtējie visi mērgļi.
neparastaa... jā, ir tādi cilvēki, kas izstaro no sevis mūžīgo otimismu.
Kur viņi to ņem???