Un tagad gaidam Marīna 4x4 uznācienu!!!            

atbilde: nav vērts.    

Norakt nav vērts, ja apzinies, ka citur būsi ar augstāku lietderības koeficientu izmantots un atbilstoši ieguldītam novērtēts.

Skumji, bet pievienojos Ubei un Haraldam...    

Fainas Raņevskas varone, kādā filmā, jautāja dusmīgā balsī mazai meitenītei:
- Čego ti boļše hočeš, jehatj na daču, iļe čtobi tebe golovu otorvaļi... ?
...
Šajā jautājumā ir tas pats, tendenciozais piegājiens ar jau paredzamo atbildi...
- Vai ir vērts sevi NORAKT savā Latvijā... -

... nu kurš gan gribēs sevi NORAKT... , a da jebkur, arī Pakistānā vai Andorā, i ne uz Labās cerības raga, neviens normāls cilvēks negribēs sevi NORAKT...

Man šķiet, ka nav iespējams viennozīmīgi pateikt tajā vai citā sfērā nav vērts. Un katrā ziņā jāskatās no za’dāziem aspektiem. Vari būt izcils kādā sporta veidā, bet tas nebūt nenozīmē, ka tevi tā saucamo izscilo ar atplestām rokām gaidīs kautkur tur. ;)

Ir jau dažādi...
Es priecājos par Baibu Skridi. - "... šobrīd spēlē 300 gadus senu Stradivari darinātu vijoli, kas pēc uzvaras Karalienes Elizabetes konkursā ir nonākusi viņas īpašumā uz četriem gadiem... "

Latvijā nevar būt izcili zinātnieki, kas nav patrioti. Lai kļūtu par zinātnieku, ir jāiziet garš posms, kurā neviens īpaši ar naudu nemētājas. labāk lasīt laika ziņas- točna vairāk saņemsi.

Ir vēl arī cits jau-tā-jums:

http://www.youtube.com/watch?v=JIDrp2...ure=relate d

versija<
ja vien tu zinātu aī to kādas iespējas pašlaik paveras gudriem, optimistiski noskaņotiem ļaužiem//

Latvijā ikviens var būt izcils,gan zinātnieks , gan ārsts , gan policists. Nav svarīgi kur, bet kā ,svarīga ir attieksme, un ne jau pret valsti, līdzcilvēkiem ,bet pirmkārt jau pret sevi. Man šeit ir ļoti labi, šeit ir manas mājas, mani draugi... viss kas man pieder ,man pieder šeit.. Jā piekrītu, varbūt citur es varētu nopelnīt vairāk, bet vai no tā būtu gandarījums?...

Piekritīšu Kvartam tai aspektā, ka katram pašam sev jāuzdod šis jautājums par gandarījumu. Ja ir gandarīts un nejūtas norakts - tad problēmu nav.   

ube - Es priecājos par Baibu Skridi.
es arī. bet Malaizijas koncerttūrē viņa gandrīz badu nomira - viņai gribējās kādu vārītu kartupelīti, kādu biezpieniņu. a Malaizijā tādas lietas, labi, ja reizi nedēļā sastopamas.    

- "... šobrīd spēlē 300 gadus senu Stradivari darinātu vijoli, kas pēc uzvaras Karalienes Elizabetes konkursā ir nonākusi viņas īpašumā uz četriem gadiem... "

značit lietošanā.    un Latvijā jau reti spēlē to Stradivari darināto vijoli.    

Ube! > :) Ja paliekam tikai pie viena paša pilsoņa personiskā gandarījuma, problēmu var nebūt: šobrīd viņam nav lielāku ambīciju, jo nav problēmu. Kā, piemēram, Haraldam Silovam. Puisis apmierināts, sportiski izjūt gandarījumu, rezultāti vēl var līdz Soču olimpiādei augt, turpinot trenēties Kanādā, ASV, starts divos sporta veidos, status -- vēsturē pirmais, PR spožs, atpazīstamība... Tomēr -- var pietikt ar vienu traumu, lai sporta karjera beigtos. Vecākais brālis jau Ozolniekos: trenē bērnus, visticamāk, par ierindas algu. Haralds esot liels Latvijas patriots. Toties paliek iespējas, ka pēc gadiem izaug kāds bērns, ka tētim Haraldam rūgti pasaka: Pirms gadiem 15 -- 20 tu gan bijis stulbs lauku vecis, Tev piedāvāja, Tu neņēmi, bet Tavs patriotisms mūs iedzina tajā taisnās zarnas galā, kur tagad mēs te visi esam, kopā ar to zarnas saturu, kas mums te un tagad apkārt.

Ube, iespējams, ka dažas problēmas ir: laika un personiskās attīstības iespēju mīnā.

un viņš vēl saka, ka neesot negatīvists... pēc gadiem 15-20 varbūt te būs daudz labāka dzīve ka Kanādā, ASV un citur...
otrkārt - parasti vecāki savas vērtības ieliek arī savos bērnos. patriotisms noteikti ir viena no tām.

He-he... Haijama-x, ja Tevi apmierina vienīgi apziņa, ka esmu negatīvists, lai tā būtu.
Krievijā tagad pseidopatrioti iz sporta aprindām medijos mudina sist iepriekšējo ēru spožu biatlonistu, tagadējo biatlona federācijas šefu, -- par to, ka Anastasiju Kuzminu atlaidis: vot, nevajadzēja atlaist. Tā kūdīšana notika jau pēc pēc pirmās medaļas -- zelta, nākamā sudraba tad vēl nebija.

Loģiskākie iebilst: a kur garantija, ka, Kuzminai paliekot/Kuzminu nepalaižot, medaļa būtu Krievijai?! Nekādas. Slovākijas šonedēļas zvaigzne automātiski nebūtu zvaigzne Krievijā. Tikpat ticams, cik neticams: Krievijas sistēma, kur gribētāju daudz, intrigantu un birokrātu netrūkst, tādu Kuzminu varēja pat atstāt mājās, nokaut/saņukāt pārbaudes mačos, -- tikmēr Slovākijai bija viena izdevība, tikai 1-a! Un viņi savu izdevību importēto pēc 2 lauztiem kreisās rokas kauliem aizsūtīja uz austriešu Lincu, -- kurš tic, ka tā būtu noticis Krievijā: ne uz Lincu, bet pie tikpat labiem dakteriem, lai startētu O-spēlēs?

Stāts nav par Kuzminu un Krieviju: par valsts un pilsoņa attiecību modeli.

Vilksvilks: "Latvijā nevar būt izcili zinātnieki, kas nav patrioti."        
(To saka šejienes galvenais speciālists vecperdelisma problēmās un palagu apspriešanā?          ... )

Ir arī cita versija: par zinātnieku attiecībām ar patriotismu. Tie šogad un tepat, akurāt.

Arī zinātnieku vidū ir nenovīdīgi un skaudīgi intriganti, tie nu apšauba arī akadēmiķi Ivaru Kalviņu un OSI, Organiskās sintēzes pētnieku grupu, kas sakās izstrādājusi "jauno mildronātu": esot 40 x aktīvāka molekula, ar "veco mildronātu" salīdzinot: veco arī izstrādāja Kalviņš, kopā ar Balto un vēl vairākiem vīriem.

Tie, kas vecā mildronāta dēļ tic Kalviņam arī jaunā sakarā saka: ja viss notiek normāli, JM paliekot Latvijas rīcībā un īpašumā, valsts turpmākajos gados var nopelnīt simtiem miljonu, arī miljardu. Dažādās naudas vienībās, ne tikai tugrikos. Šobrīd ne OSI, ne Kalviņam nepietiek naudas, lai JM noturētu Latvijā. Patentu tiesību un pienākumu juridiskais hronometrs starptautiski jau ieslēgts, -- laikus jāpaspēj veikt attiecīgas iemaksas. LR valdības bāleliņi, par spīti ikdienas alkatībai, nesatraucas, tikmēr ap Kalviņu un OSI riņķo lēti pirkt gribošie ārzemju maitinieki, kur labprāt atmestu sīknaudu, ar kuru līdz mūža beigām pietiktu vismaz Kalviņam un viņa kolēģiem.

Un šoreiz gan gribas, lai valdības bāleliņi nogulētu visu noguļamo, lai LR nopūdelētu to miljardu vai pusmiljardu: naa-fig cūkām pērles, ja kombikorma trūkst. Katrs valdības grūtgalvītis par velti ar mieru būs Kalviņu & Co patriotismā mācīt, Kalviņš badu nemirs arī bez JM, -- a kam būs vajadzīgs šīs reizes patriotisms, ja netiks ne Latvijai, ne zāļu autoriem, bet atkal kādi indiāņi būs pārdevuši Manhetenu, kur baltie slapu mednieki uzcels Ņujorku?

Nuuuu gan Marin... Nesaprotu, kā Tavs sirdi plosošais stāsts būtu nosaucams par "citu versiju"?

Tas, ka kāds jūdzas nost un murgo par savu svarīgo pētījumu, kas spētu atnest muljardus un triļijonus, tas jau zinātnes pasaulē nav nekas jauns- katrā laboratorijā ir pa tādam, kuram daba kaut ko devusi vairāk, bet kaut ko arī mazāk tajās pašās smadzenītēs. Jābūt patiešām stulbam vecam perdelim, lai tam noticētu un vēl te kā piemēru rakstītu.

Puisīt, iegooglē kaut veco mildronātu, pirms uzdodies par zinātņietilpīgās ražošanas ekspertu. Vismaz 1 x!

Cik tendencioza replika, tik tendencioza atbilde- var jau sevi norakt arī turpat Vecmīlgrāvī    

Bet es tomēr pret to patriotisma jēdzienu izturos ar dalītām jūtām. Ko jau kurš uzskata par primāro.

Katrs cilvēks, kurš prot rēķināt un redzēt kaut nedaudz tālāk par savu degungalu, saprot, ka tādam pasaules klases sportistam Latvijā lielus nākotnes plānus diez vai izdosies realizēt. Un lai tad viņš lido, lai cenšas, lai sasniedz un parāda visu, ko spēj... Un kad stāvēs uz pjedestāla, lai vismaz piemin ar labu vārdu, ka Latvija ir tā vieta, no kurienes nācis.

Bet es zinu, piemēram, kādu neiroķirurgu ar zelta rokām, kurš jau pirms gadiem padsmit bija gaidīts un laipni aicināts vairākās valstīs. Bet kurš, apnicinājis pat pašmāju presrtižās klīnikas, strādāja un operēja dziļā provincē, neņemot par to ne kapeikas sev, virs valsts noteiktās pacienta iemaksas ( kas daudziem arī šķitīs muļķīgi un naivi ), grieza, šuva un lāpīja ne tos biezos, ne tos elitāros, ne tos visvarošos... Un dara to joprojām. Un viņam varbūt pietiek ar to apziņu, ka puse Latgales dzīvo un strādā viņam pateicīgi būdami... Nesaukšu vārdu, kaut zinu. Un šis patriotisms mani fascinē.

oi :) man ar ir ko piebilst šai sakarā :)

1) afananam labs un precīzs koments 17.02.2010. - 20:26:42

2) ar talantu un spējām vien ir par maz, lai "izsistos" tā, lai citiem skaustu... vajag arī paša vēlēšanos... tāpat arī labvēlīgu pieprasījuma konjunktūru un, protams, arī attiecīga mēroga menedžmentu... neviens nevar aizlīst aiz ādas tam labajam neiroķirurgam, kāpēc viņš strādā latgalē, nevis ņujorkā... atalgojums daudziem cilvēkiem nebūt nav galvenais izvēles kritērijs ...

3) mūsdienās pasaule ir zaudējusi robežas, attālumu pārvarēšana ir nieks, tāpēc apgalvojums, ka, lūk ja es dzīvotu losandželosā, nevis liepājā, tad gan es būtu ko sasniedzis, ir visai apšaubāms...

4) ir gadījumi, kad tieši pateicoties tam, ka dzīvo latvijā, kļuvuši pasaulē populāri un atpazīstami savā jomā... visspilgtākais piemērs ir mūsu brāļi siguldieši - Šici un Dukuri... ja Latvijā nebūtu siguldas mākslīgā ledus trases (kuru pasaulē kopskaitā nav pat 100), tad 99,99 % varbūtība, ka citā sporta veidā viņiem diez vai izdotos piedalīties olimpiādēs...