Es parfrāzēšu pa savam... Ādiņas un iekšiņas.
Ārā iepazīstoties ar kādu, mēs redzam ādiņu, jo lai varētu sākt nojaust cilvēka uzskatus, domas, secinājumus u.c. ,ar to jārunā, pie tam ilgi.
Bet te ’’iekšā’’ ir pretējais - pa iekšām vien rokamies un pēc iekšām orientējamies...
jau bez bildes zinam - Tā i gos, a tas krots.
Tātad pazīstam viens otru vēl dzīvē neredzējuši...
Kas ir labāk? Nenopietnajiem palikt ārpusē vai tepat izkarināt bildi ar parakstu Rembo vai mincenīte.
Bet nopietnajiem nākt ’’iekšā’’ dārziņā-džungļos!
Bet nopietnajiem rakties vien iekšā.