mocca - kad sadrukā, ne visu uzreiz laiž apgrozībā.
kur nu naudu - kad pavadzīmes ar ūdenszīmēm tipenē drukā, atbrauc slepenie ūdenszīmju meistari un nabaga poligrāfistus izdzen salt forūzī.
bet kad zažopīja tos naudas drukātājus, kuri mītējās bijušajā "ritonī", mūsu dāma, kura organizē veidlapu drukāšanu, sāka atcerēties, ka tajā tipenē viss tā īpaši aizdomīgi 1-mēr bijis.
nu, kad katrā naudaszīmē būs pa kontūram un pa čipam, tad elektronšķiki pieslēgsies.
un cik tur neaiziet naudas uz pieriktēsanos vien!
(haralds pajokoja!) bet jā, tas, ka Tevi arestē un nedod arī tā dvadcāra, kuru viltotu esi no automāta izdabūjis, vietā īstu, protams, disponē labāk provet kādam pa nakts melnumu iesmērēt.
Tad, kad algu maksāja neatplēstās paciņās, es veikalos arī maksāju ar neatplēstām paciņām un parasti i nebrīnījās. bet pa reizei tautas daiļamata meistari bija pamanījušies ar 2 adāmadatām dažas zīmes izķeksēt.
ja kas - tās naudas paku lentītes sevišķī precīzi jābigo - lai ieiet bez "luftes" tik, cik pienākās un lai neplīst.
pēdējā vai priekšpedējā, bet kvīkā tos pensionārus kā mazos ezīšus. un daži japiji tepat internātā smird, ka viņi nepareizajai valdībai strādājuši.