dzīves jēgas meklējumos esat aizmaldījušies līdz zeķu mazgāšanai...          mjā... kur tik to nevar atrast!?      

Dzīves jēga ir pati dzīve :DDD

Dziives jeega ir taada kaadu mees to izveelamies!

... ja jēga nav nodzerta,nopīpēta un dažādi citādi traumēta,tad viss ir ok.

Izvēlamies dzīves jēgu- divas čupas, vienā, to, kas der dzīves jēgai, otrā to, kas neder.. Un, ja kādam uznāk vēlme pakārties, viņš vienkārši ne no tās čupas ko pagrābis?????

"Mēs" izvēlamies, ja "mums" tiek doti visi apstākļi izvēlei. Ir jābūt makten siltai vietai, lai no tās varētu tā vienkārši izmest- "dzīves jēga ir tāda, kādu mēs to izvēlamies".

Labs sviests.

Apstākļus, kuros nokļūstam visai bieži arī ir mūsu izvēles radīti.

Protams, bet tas varētu būt tāds ne pārāk liels mierinājums cilvēkam, kurš to striķi tomēr rokās paņem. Un nez vai tas kādreiz ir bijis viņa mērķis, viņa dzīves jēga.

Bez šaubām ne!
Bet šajā gadījumā vairs nav runa par dzīves jēgu, jo cilvēkam, kurš pieķēries striķim ... tās vienkārši vairs nav. Arī mierinājumu, pat vāju, vairs nevajag.
Un protams tad rodas aktuāls jautājums- kā tas cilveks līdz šim striķim= dzīves jēgas zaudēšanai nonācis

vai česiņ! es no 17 gadiem tālāk netieku! i nesaprotu-- vai infantilisms vai marasms... ?

Ja visi septiņpadsmitgadīgie būtu tik kūtri un nīgri veči... Ak, jēziņ            

gribās jau atpakaļ pateikt, bet skolā ieaudzinātā takta sajūta neļauj...

>jacexs

Pilnīgi likās, ka, rakstot par tiem 17, Tu no tās savas bildes iespļāvi upē!