Tu, Neparastā neiebrauci tēmā. Tikai auzās.

Neparastā - par mīnusiem viss skaidrs   
Tagat tikpat smuki uzraksti par plusiem.

         ..tas ar pieder pie lietas..      
ko tur daudz filozpfeet..noveecojam un viss         
protams 40 un 50 gados nekas nevar but ka 15

Nu, nefilosocopypastē. Brauc vizināties un miers.

vienigais + ir paspasludinaatais "viedums"...    

versij es aizbrauktu bet nav ar ko            
un tomer man par aukstu es kaa ziidainis         

Nu ja... un reizēm tas tiešām ir tikai pašpasludināts    , tad citiem ir jāsmaida...    , to es ne konkrēti, to es par daudzām situācijām...

Kāds nu vairs zīdainis. Paskaties pasē. Ar tevi arī visi tie paši procesi notiek.

Jā, neparastā, tu proti uzmundrināt    Es tomēr palieku pie pārliecības, ka man līdz tevis aprakstītajiem simptomiem vēl stipri tālu    

Tālu vai netālu, es tos nemaz nelasu, lai dievs nedod, nesāktu tos ievērot             

versij nu ko Tu tik tiesi uztver..man ar aukstumu tadas atticiebas ka ziidainim..      
viss citc protams pocess posol... un ko tur pardzivot..   

te paliek par druumu... man nepatiik.

Katram būtu kāds laiciņš jānodzīvo izmisīgi viegli. Kad tas laiks iekrīt... Kā nu kuram. Ļoti daudziem vispār neiekrīt, temperaments vai audzināšana nobremzē. Bet arī vieglprātības nasta ir smaga.

"Miesai novārgstot tikumība pieņemas spēkā." (Moljērs)

ube-- tas nu peec njirgaam izklausaas.   

ube   

vai sniegs nevienai nav jaaiet aaraa shkjuureet, ka visas te tupat!   

Bet ir taču vienreizēji un forši- priecāties kā bērnam, ticēt kā bērnam, ļauties kā bērnam...
nevis kā pieredzējušam, rutinētam un aizdomīgam pusmūža ļautiņam.

Nē, ube, tas nav par mums!   

Nav gan jāšķūrē, puro, tāpēc mierīgi tupam un priecājamies par dzīvi. Vismaz es