Olivia, es saprotu
Es vienmēr niknojos par tiem stereotipiem, bet laikam jau tās mentalitātes tomēr ir atšķirīgas. Kaut gan man, latvietei (ar pietiekami lielu asiņu sajaukumu gan) nav problēmu pateikt, gan to kas patīk, gan to, kas nepatīk, bet pieņemu, ka ne jau visas ir tādas kā es. Un nezinu gan, vai es par mīlestības pierādījumu gribētu pieņemt pazemību un pakļaušanos visās lietās, es tādu vīrieti nevarētu cienīt. Man jau patīk, ka ir drusku asumiņš, ka var pastrīdēties (saprāta robežās) un nonākt pie kopsaucēja. Es jau te esmu rakstījusi, ka manā ģimenē ir savādāk kā "normālās" ģimenēs, bet tas ir noticis labprātīgi, ne ar uzspiešanu. Un ja manam vīram patīk gatavot ēst, bet man ne visai, tad kāpēc man tas būtu jādara čerez ņemogu? Labāk lai katrs dara dara to, kas viņam patīk un padodas, neskatoties uz sabiedrībā pieņemtiem stereotipiem.