the moveable feast! krieviski a labi - prazdnjik, kotoriij vecjno s toboi!    

Matador... Vai svētki nevarētu būt sabiedriski organizēta/socializēta sadzīves ritma maiņa? Iespējams jau nedancāt līdzi citu svētkiem -- tā, uzkrītoši principiāli, lai atšķirtos no citām masām un savējo mazliet uzsvērtu?

Savulaik/vēsturiski svētki bija (arī) varas pielabināšanās tautai: spēles/izklaides pēc maizes, -- kurš rīko vairāk tautassvētku, tas labāks valdonis.

tā svētku sajūta,kas bija bērnībā tomēr atšķiras no mūsu lielā cilvēka apziņas... man arī atmiņā tās lielās egles... varbūt likās vnk lielas un skaistas,jo pati biju maza... bet ,ja ģimenē bijusi kopība,gatavojoties svētkiem,tā vai citādi tu neviļus to nes sev līdzi... nu iznāk jau tā,ka ne vienmēr visi var kopā būt,bet domās esam ar saviem mīļajiem... uzskatu,ka svētku nevar būt par daudz... lai arī ir reizes,kad nogurdina ... ir reizes,kad gribas vienai pasēdēt... bez tās lielās kņadas... bet ,kas gan traucē uzrīkot svētkus parastā pelēkā ikdienā..bez sarkanā datuma kalendārā   

..ja kāds ziemassvētkus ir izvēlējies par ģimenes kopā sanākšanas dienu,tā ir viņa darīšna,ja kāds uzskata,ka jādāvina dārgas dāvanas-arī labi,ja kāds varbūt uzskata,ka jo vairāk uz galda ēdamā,tad tas ir viņa ziemassvētku stāsts un brīnums,kādam liekas,ka ziemassvētkos obligāti jādzied u jāskaita dzejoļi-arī labi... bet patiesais ziemassvētku stāsts jau tomēr ir vairāk kā 2000 gadu vecs(jauns)un tādēļ man ļoti patōk beedas komentārs gandrīz pašā diskusijas sākumā   

Šo svētku būtība , laikam tomēr ir kārtējā ģimenes kopā sanākšana, dažādi svētki ir visa gada garumā, kad svinam tos kopā , kad atsevišķi, bet šie mums ir vienmēr kopā, mēs esam daudz nu jau 14 un šī saime ar katru gadu palielinās, un lai kā dzīvē mēs nejustos , ar kādām problēmām nesaskartos, bet šī piederības sajūta ir vienmēr un sanākt kopā pasēdēt apspriest to , kas bijis, vai tieši otrādi par kaut ko paklusēt, iedzert malku vīna, un vēlreiz izjust , ka esam kopā un ko nevar viens , to varam kopā, tas ir tiešām vienreizēji, un ja kādam ir tik baudz cinisma iekšā, ka viņš to nevar izjust, man patiešām gribētos, lai atrodas kāds viņam blakus, kas palīdz viņam to saredzēt, jo tā tiešām ir bagātība, šī gimenes vienotība, šī radniecīgā sainkne, spēja priecāties par otra panākumiem, un vēlme pasniegt roku , ja vajadzīga palīdzība, un Ziemassvētku būtība ir tiešām šī ģimenes tradīgija, Priecīgus Ziemassvētkus visiem      

Tieši tā, katra personiska darīšana, vai viņš 24. decembrī svin kāda ebreju bērna dzimšanas dienu (nez kāds mums, latviešiem, ar to sakars?), vai tomēr svin īstos Ziemas saulgriežus 21. decembrī, vai ģimenes kopāsanākšanas svētkus, vai nesvin vispār neko. Un neviens nedrīkstētu citiem norādīt, kas tieši būtu svinams    

junona2 - mums, latviešiem, nekāds. ja nu mums žīdiem vai mums kristiešiem. nu, tiem no mums, kurai ir.       

... es junona runāju par ziemassvētkiem,nevis ziemas saulgriežiem,Tev kā strādājošai
tūrisma jomā to vajadzētu zināt.un zini kāds arī latviešiem ir sakars ar piedzimušo ebreju bērnu-jo arī daļa no latviešiem ir kristieši.tieši Tu esi tā,kas norādi "īstos" svētkus.

nu, ziemassvētkiem ar ziemas saulgriežiem zināma sakarība laikam ir.
galu galos, 9. maijā a var svinēt Uzvaras dienu, tobiš to, ka Adis karu pakirsa un var svinēt kara beigšanās gadadienu. kara ar fāterlandi - japāņi jau mazliet vēlāk padevās.

... kā tad,tikai datumi citi   

... un stāsti arī

Saulgrieži jau nav latviešu īpašums, -- saulgrieži/saulstavji ir astronismka padarīšana, saulgrieži ir visur mūszemei līdzīgajos ģeogrāfiskā platuma grādos, a Ziemsvētku datumu viedie kristieši saulgriežiem pieskaņoja ar mazliet kaunīgi, tikpat liekulīgi nelielu nobīdi, -- lai neviens nepamanītu, ka svinēšanu uz neatdošanu aizņemas no pašu skaļi noliegtajiem pagāniem, arī latviešiem, tomēr -- ne tikai...

Protams, tā ir demokrātiska padarīšana šajos laikos: svinēt svinēšanas un bara instinkta dēļ... Iespējams arī es esmu piespiedu svinētājs, jo šīs brīvdienas pats neizvēlējos, tad nu brīvējos, ja arī nesvinos, un -- arī nepretojos, vismaz ne skaļi -- svinētājus cenšos netraucēt.

Ja kāds svin Saulgriežus tautiskā gaumē, simpatizēju vairāk, jo ebreju mītu uzspiešanu neebrejiem gan par kultūras parādību neuzskatu: par vēsturiski rūgtu pieredzi ar dažām saldenām/ideoloģijas saldinātām izpausmēm -- to gan.      

Es nenorādu īstos svētkus, es norādu īstos saulgriežus    Un es, pressumita, par kristietību zinu vairāk nekā viens otrs kristietis, jo manā darbā tas ir nepieciešams, un vēl es zinu, ka mūsu senčiem šī svešā ticība tika uzspiesta ar varu, bet es esmu toleranta un nekad nevienu nenicinu viņa ticības dēļ, tāpēc vēlos tādu pašu attieksmi pret sevi. Es neesmu mazs bērns, kam jāmāca ticēt pasakām, savu ticību ar pilnu atbildību izvēlos pati.

nezinu varbūt tie arī ir svētki, nekur neskriet, bez uztraukuma un stresa būt kopa ar savējiem, samīļot un palutinat, ko ikdienas ritmā nevienmēr izdodas... ir laiks, daudz laba laika lai būtu kopā :)
..un skujas pa visu māju lidojumā... arī tas ir jauki... savs prieciņs mazakiem:D
silti   

Junona2! > :) Loģiski.
Uz nerva kristieši uzgāžas, ja sāk rīkoties kā ap 21. dec., kad Latvijas TV kaut kur vispirms parādīja bluķa vilkšanu, bet pēc tam ielaida kadrā agresīvo kristiešu melnsvārci Jāni Šmitu, kurš atļāvās stipri netoleranti un nesolīdi izteikties par latviešu tradīcijām šai laikā, -- zīmīgi, ka neviens pagāns pret kristiešiem nav manīts tā izsakāmies, vismaz ne publiskā ēterā.       

bij bij tada lieta ar to Smitu.gribeju te diskusiju toreiz iemest bet pardomaju es bij soka..      
par tadu muldesanu

..svētki katram pašam savā sirdī...

šobrīd man tie beigušies pa īstam nesākušies...
gan jau Vecgada vakarā būs labāk... vai vismaz savādāk...

Labi, ka pat visi mācītāji nav vienādi...    

Bet mēs par spīti Šmitam un viņam līdzīgajiem to bluķi vilkām pa skaisto un Alā bija vakara turpinājums ar dziesmām, dančiem un vienu mazu bluķīti sadedzinājām arī Alas iekšpagalmiņā    

..uz Ligo arī daži aicināja dainu krājumus dedzināt...