Neformālie pasākumi vienmēr palīdz saliedēt, ja neesi kaut kādu savu kompleksu vai iedomu "kā es izskatīšos" pārņemts.
Diemžēl lielākā mērogā joprojām šogad tāda balle uzņēmumā netiek plānota. Krīzes dēļ.
Mazākā (kolektīva) mērogā- nekas nav mainījies.
Ballīte būs.Un nav pat jautājumu, kāpēc kāds ies vai neies, jo skaidrs, ka labākā daļa ies.
Bet sliktāko mums nevajag!
Kā esmu ievērojusi (vismaz lielā uzņēmuma ietvaros) - krietnākā daļa pasīvi gaida "klaunu parādi’. Atnāks "aktieri", visu pasniegs uz paplātes - uzdancos, paķēmosies, izsmīdinās... Pašiem atliks tikai no malas pasmieties un paplaukšķināt ! Tikai nezkāpēc neizprotams NEpiepildījums dvēselē... Bet mana prakse & pieredze rādījusi, ka- ja gribi foršu ballīti ar 100 proc. piepildījumu līdz sirdij un aknām, pašam arī vismaz jāpiedalās, lai kaut kas notiktu! Pretējā gadījumā lieki vainot sliktu "cirku".
Kāpēc neiet uz ballīti? Varu piedāvāt 1 atbildes variantu - no tās nelielās kolektīva daļas, kura nepiedalās mūsu svētkos, arguments ir šāds - neinteresanti, nekas nenotiek! Paši sēž pie galda, sūc alkoholu, atrakcijās ne ar buldozeru nav iestumjami... Skaidrs, ka neinteresanti
Bet visā šajā situācijā interesantākais ir tas, ka tieši šie pasīvie ar savām idejām, kā pasākumu padarīt aizraujošu, absolūti neizceļas!
Arī neatbalsta sagatavoto programmu... Rezultātā varu pateikt vienu - nav iemesla sūkstīties par sliktām ballītēm, ja pats nemāki priecāties, ja pats esi tik ļoti sasaistīts dēļ iedomas- kā tas izskatīsies, ka es te tagad šitajā atrakcijā citu cilvēku priekšā ākstīšos."