malipkas pirmais jautājums - kas ir noslēpumains cilvēks.
atcerējos savus studiju gadus. tepat Liepājā. uz ielas bieži redzēju kādu vīrieti - ļoti jauns, tumšiem matiem un acīm. tiem laikiem neparasti eleganti tērpies, vēsajā gadalaikā vienmēr melns garš mētelis, balta šalle, ādas cimdi, platmale. brilles. vienmēr viens, tā arī nekad nedzirdēju, kāda valodā vinš runā. gdiem. vienmēr rokās melns, garš futrālis - zīmējumiem vai rasējumiem.
iemīlējos! draudzenes zināja, ka "ak, tas Tavs Arhitekts" (tikai minējums, bet tā tika saukts). visus studiju gadus. tāda jaunības platoniskā aizraušanās, bez jebkādiem mēģinājumiem kaut ko realizēt.
jā, un noteikti zinu, ka iemeslas manai jūsmai bija tieši - noslēpums.
vēl šodien neko nezinu, vairs arī redzējusi neesmu. bet satiekoties ar studiju biedrenēm, mēdzam nosmieties - ak un tas mans Arhitekts.