Jādomā,ka sakot "gan jau būs labi", cilvēki izsaka cerību, kas, kā zināms, mirstot pēdējā, tomēr senais teiciens, ka "cerība ir labas brokastis, pieņemamas pusdienas, bet nekam nederīgas vakariņas" tomēr nosaka cik ilgi var tikai uz cerību paļauties.
Kaut no otrs puses - ārstu aprindās populārais "kamēr ir dzīvība, tikmēr ir cerība"arī ir ar savu pamatojumu.
Nekas nav šāi virzienā viennozīmīgi, bet paļauties tikai uz likteņa labvēlību pēc seno romiešu izpratnes esot vergu filosofija. Īsts romietis vai nu mirst vai uzvar...