Ak, cik jauka tēma   

Pagaidām neko neteikšu   

To Tu par mani, vai kā???

Nu jau laikam apmācības kursu esmu izgājusi...    

Pa manam, tagadējai jaunajai paaudzei ir apskaužama prasme mazāk lauzīt savu galvu par stereotipiem un to, ko par viņiem varētu padomāt citi. Bet nu, tas ir tikai mans subjektīvais viedoklis, iespējams, ka pašai jaunajai paaudzei nemaz tā nešķiet.

... ir jau ir,tā, dažreiz frāze"Tev viss vēl priekšā" var izvest ne pa jokam...    

Mērķtiecība. Tas man viņos patīk.

No jaunākās meitas esmu "aizņēmusies" dažu labu trāpīgu teicienu. Ir reizes, kad lieti noder.   

..jā jā, mana mamma aizņemusies vāŗdu "OK"   

Es vēl esmu par jaunu, lai par to spriestu    
Bet, ja nopietni - esmu novērojusi un aprīnoju savas jaunās paaudzes motivēšanas spējas...    

>oga-oga
Varbūt Tu kā vidū stāvētāja,varētu abiem ko ieteikt    ?

..es ļoti labi saprotos ar šo " jauno paaudzi" ,noteikti uzskatu, ka varu šo to no viņiem mācities.
Es uzskatu, varbūt viņu idejas bieži vien ir vērtīgākas kā vecākās paaudzes teiktais...
Dzīvojam citā laikmetā... vecākās paaudzes pieredze bieži vien ir galīgi mums nederīga...

matador...
ieteikt saki, nu nez tā jau atkla būs tāda pamacīšana dzīvot    
Galvenais ir saklausīt, vecais runā ar pieredzes pieskaņu, jaunais vairāk uz entuziasmu, sapņiem balstās...
ir jaatrod līdzsvars... Un katra paaudze nāk ar savu, jo pasaule manās un cilvēki tajā ar, tik jaunie to vieglāk un ātrāk spēj "sagremot"    
Bet atzīšos, ir bijis arī man,kad nosaku vai padomāju par kāda cilvēka tekstu vai rīcību - eh, Tev viss vēl priekšā    

mani draugi (patiešām - draugi) ir vecumā no 17-55. ar jauno paaudzi esmu arī sadarbojusies kādā radošajā jomā. ļoti daudz un veiksmīgi sadarbojusies. viņi ir tiešāki nekā mēs bijām, kad augām, brīvāki savās izvēlēs, tolerantāki, tai pašā laikā - nebaidās pateikt, ja es viņuprāt nerīkojos pareizi. viņi ir drosmīgāki savu ieceru realizēšanā. ja man būtu bijusi tā pārliecība (protams, pamatota), kas ir viņiem par to, ko pats spēj, varbūt mana dzīve būtu pavisam savādāk izveidojusies.
bet tas lecīgums, kas viņiem piemīt un reizēm arī kategoriski viedokļi un tamlīdzīgi - tas jau vienmēr piemitis jaunajai paaudzei attiecībā uz vecajiem. visos laikos. protmas, reizēm stipri kaitinoši. :) bet tas ir laika jautājums. iegūs pieredzi, aplauzīsies, tad arī sapratīs. par to nav jāsatraucas un pirms laika to izdzīt no raktsuriņa nemaz nav iespējams.. :)

kā teica zālamans---(tuvu tekstam)---viss jau bijis, nekā jauna... ar vecvecākiem bērni ievērojami labāk saprotas nekā ar bērniem. un nevis tāpēc, ka mazbērni, bet tāpēc, ka gadu distance. un viens otru spēj saklausīt. mums vēl drusku jāpagaida, lai sakarīgi uzklausītu.

drusku saputrojos bērni- bērni, bet ceru, ka sapratāt...

Jā, viņi daudz vairāk atļaujas, viņiem mazāk rūp skats no malas. Viņi ir P E R S O N I B A S...
Es arī noteikti spriestu, ka katram laikam savi niķi, paies laiks, nāks pie prata, kurš no tā tālāk pagājies... Bet es strādāju ar 1. klases bērniem. Man ir izmisums. Es eju klasē ar nopūtu un iznāku uzelpojot. Ar šī laika bērniem ir ļoti grūti strādāt... Tāds pofigisms!

... tādi paši, kā mēs jaunībā :)) Tagad tikai bišķi citi apstākļi:)) Savos jaunajos redzu to pašu ko tajā vecumā izjutu arī es :))

bite! iespļauj man sejā, ja mēs(es, tu viņš) nebijām personības! katrs mēs esam izcils 17/18 gados. kā tas vēlāk daudz kas aplauzās... tas ir cits stāsts. bet šitiem jaunuļiem ar tas viss vēl priekšā...

nemacos gandriz neko..   es pati gudra   nevienu neuzklausu pēc vecuma principa..bet pavisam cita..
es saprotu te runa par jauniesiem ne berniem..
nu tiem bites 1klasniekiem..kas tagad atlaujas skolotaju pasutit ari uz poda..un vel viskur..
šita gan ka mēs augam nebija..un mans puika ari..

jacexs. Manuprāt, mazliet atšķirība ir nostājā. Mēs to tā neuzsvērām. Daudziem viņiem tas ir kā karogs, ko pa priekšu vicināt.. Visos laikos bija problemas, tik risināšanas stratēģijas mainās...