diskusija ir rosināta saruna, nekādā diskusija nav viena cilvēka teātris, tur noteikti piedalās vismaz divi sarunu biedri. blogs ir viena cilvēka rakstiski paustas sajūtas vai pārdomas, pie kurām bloga autors pēc izvēles var atļaut vai neatļaut izteikties citiem.

nekādā gadījumā (izlaidu vārdu)    

bla,bla,bla...             

Manā uztverē tā ir publiska dienasgrāmata - monologs pūlī    

monologs pūlī   ... izklausās smalki   , es gan būtu teikusi savādāk, bet atturēšos... šoreiz   

neko jau nezaudeesi ja arii neuzzinaasi.   

paldies visiem atbildētājiem.tāpat jau diži gudrāka nepaliku,bet šo to izlobīju-te diskutē un sarunājs tikai savējie,nu tie,kas regulāri,tā kā savā bariņā,un no malas pienācēji dikti netiek laisti,ja?

Nav tiesa! Lai tik nāk un runā, bet nenāk... baidās   

zini, ube, es arī nelabprāt. pārāk bieži kaut kādi nesakarīgi uzbraucieni, kaut arī tikai par tēmu ko bilstu.

Sākotnēji itkā nezin pat jēdzienisko atšķirību, pēc tam toties analizē kā "te"un kā "tur"...

   ... nez vai "baidās" (c.)
drīzāk jau ka ienāk, palasa, pagroza pirkstu pie deniņiem un iet tālāk...    

Nu tak nav ko ņemt to visu galvā. Nu nesaprata tevi, nu uzbrauca... i čo? Pa galvu jau nesit, nevar aizsniegt. Vienmēr iedomājos - es esmu te, bet viņi - tur!   

Paskatījos mūsu publiskos blogus.
Pēc <saschas> iesniegtās definīcijas ( manuprāt, diezgan laba un skaidra) tur faktiski nav nekā. Viens, divi teikumi ar ne vienmēr skadru saturu - daži komenti, un tas arī viss. Autors tēmu neturpina, komenti - no šķūņa pļavā   
Diskusijas - parasti šeit operatīva domu apmaiņa. Reti kura diskusijas tēma pārdzīvo vairāk kā trīs dienas, un trīs lapas SATURĪGA texta... parasti viss aizbrauc privātlaipnību izpausmēs un prom no tēmas.
Ja diskusijas tēmu būtiu mazāk, bet būtu daudziem interese izteikt savu viedokli, aizstāvēt to un tēmas iniciētājs spētu tēmu sakarīgi pabeigt, no tā Diskusijas kā forma tikai iegūtu   

Piebildīšu >desperados< nav nemaz tik viegli kādu tēmu diskusijā palaist.
Tas prasa laiku tai sekot, vadīt un rezumēt.
Pagaidām te, lai arī esmu te zināmu laiciņu, neesmu spējis kaut ko nopietnu diskusijā palaist, bet nenopietnu - nespēju   

   mani novērojumi ka pēdējā likā stipri pavieglas tēmas   . Bet, nav jau slikti, pārāk daudz nopietnības apkārt, ikdienā, visādas problēmas. Nopietnās tēmas interesantākas, ir, ko padomāt... tik žēl, ka maz nopietnu viedokļu   
Blogi... kāda pārdomas, iespējams arī tekstā uzdots jautājums... tad var ko pateikt.

Nopietnas lietas var arī ar zināmu distancētu humoru apskatīt, tik man nepatīk, ja tēmu palaiž, pats pazūd, un galā čiks   

Tā nu gan nav, ka jaunos nepieņem. Kad es vispār ienācu tautā, uzreiz sāku ar diskusijām un tiku normāli pieņemta. Nu bija daži uzbraucoši tekstiņi, bet tā kā īpaši tos neņemu galvā, tad viss bija un ir labi. Vajag tik nākt un runāt    

Zini... tad, kad grib pavilkt laukā no cilvēkiem ko nopietnāku, kādu smalkāku paskaidrojumu par teikto, tad efekts pretējs... neizsakās. Tādi man novērojumi. Slinkums domāt? Vai bailes izeikties... vai varbūt, nemaz neprot noformulēties... nezinu.

es atnaaku ,palasu,nodomaaju-- nez ikdienaa arii taa dazhi uzvedaas ,runaa un domaa, faktiski man pietiktu ,ja tikai TAA domaatu,lai man zustu veeleeshanaas komuniceet..

man nekad nezūd vēlēšanās komunicēt ar sievietēm -arī ar tām, kuras mani klusībā neieredz.. Jo..katra ir seksīga , kad pienāk tuvāk.. ar sievieti jārunā tā, lai viņa justos vai nu noskūpstīta vai izvarota un tad nekad nebūsi vienaldzīgs :)