Palieku pie sava viedokļa...
Patiesi, ja ārvalstu investors Latvijā nodibinājis uzņēmumu, peļņa ir viņa īpašums, tomēr peļņas nodoklis ir Latvijas īpašums.
Ārzemnieki (sevišķi rietumeiropas) parasti izmanto starptautiski atzītas auditorfirmas, tāpēc ar nodokļiem ir uz tu.
Nudien nesaprotu, kāpēc man būtu labāk, ja peļņa paliku latvieša Bērziņa rokās nevis Mr. Birch rokās, ja abi šo naudu nodzer Meksikā...
Nekur nav teikts, ka visu iegūto peļņu viņi nodzer. Ja ir jēga, daļu arī reinvestē attīstībā. Un vai man nav vienalga kurš no viņiem reinvestē?
Par atbalstu eksportam - visupirmā problēma ir tirgus atrašana, kur valsts nekādi nevar palīdzēt. Sadarbība ar ārvalstu firmām ir viena no tīri labām iespējām ieiet viņu tirgos, jo lai vai kas - joprojām spējam saražot lētāk kā vācieši( piemēram). Svarīgi ir nodrošināt pastāvīgu un stabilu kvalitāti un regularitāti savu saistību izpildē.
Varu piekrist par zviedru rijīgumu, ko parāda banku un LMT gada bilanču rādītāji. Bet viņi jau nav vienīgie ārvalstnieki šeit.
Un par cukurrūpniecību - teikšu atklāti, man bija iespēja redzēt to ražību, kas ir cukurniedru plantācijās Austrālijā, un jau tad es nodomāju - bietei nav nekādu cerību būt konkurētspējīgai (tas bija apm 10 gadus atpakaļ)