Stāsts bija par sievietes nepārvaramu vēlmi pavedināt savai sievai uzticīgu un par savu ģimeni domājošu vīrieti.
Laikam jau tāds tiešām šķiet pievilcīgs ne vienai vien. Laikam jau doma zemapziņā- gribēt tadu sev. Jā, jā, var runāt par to, var atkal sacīt, ka nevar aizvilt to, kurš negrib un var sabojāt tikai to, kas jau pats no sevis iebojājies... bet... Vai ir sievietei morālas tiesības kolekcionēšanas kāres un savas iegribas pēc sabojāt svešas dzīves?
0
0