Palasīju. Sapratu, ka te velk uz klasificēšanu. Nesaprotot viena otra vārda nozīmi (un nespējot neko izdomāt pats), meklēju skaidrojumus.
Un, lūk, kādu jauku nūģa skaidrojumu atradu tādā Čerubīnas buduārā:
<<Ļoti ilgi domāju par to, kas cilvēku padara nūģi. Redz, piemēram, ir absolūti nedzērāji, kuri var katru rītu skriet, nodarboties ar jogu, diedzēt uz palodzes graudus un no azartspēlēm zināt vienīgi šahu, bet pilnīgi noteikti nebūt nūģi. Savukārt, citiem, kuri varbūt pat kādreiz pieķerti (ak šausmas!) piedzērušies (nē, nekad vairs!) un dejojam uz galda, uz pieres milzīgiem neona burtiem rakstīts NŪĢIS!
Un tā ilgu neauglīgu pārdomu rezultātā nācu pie secinājuma, ka nevis grēkošanā vai negrēkošanā mīklas atminējums, bet gan PAMATOJUMĀ. Raugi, nūģis kaut ko dara vai nedara tāpēc, ka tā darīt vai nedarīt ir pareizi, savukārt nenūģis - tāpēc, ka tā ieradis vai viņam tā patīk, vai kuņģa čūla un išiass traucē dzīvot citādi.>> (c.)
gari, bet nav mana vaina...