Kremēšana tomēr ir visracionālākais pasākums, gan cilvēkiem gan dzīvniekiem   

Liepājā tās dzīvnieku kapsētas jau ir stihiskas,nenožogotas, no Dienvidrietumiem jau izraka...

Man tomēr liekas sirdsmiers būtu lielāks, ja sev tuvumā to kapiņu ietaisītu, lai var apciemot. Ja vajadzīgs, lai pa lepno, tad jau tā drusku izrādīšanās...

Nē... viņai kas tur bija sastāstījis, ka lapsas var izrakt... un kas vēl tur..

..:))) jo tālāk apglabāts jo retāk jābrauc,mazāk izdevumu.>:))            

Ir jau tie "Citi medību lauki" pārspīlēta padarīšana, tomēr pilsētniekam tā ir bieži ir vienīgā izeja. ja vien tas zvēriņš viņam bijis mīļš.

povig veņņiki, ka tik svētītā zemē! Mildiņā ābeļdārzā!

es saprotu tantuku! kkur! varbut ja buutu veca arii taa riikotos, jo dziivnieks dod vairak n ekaa cilveks, vina uztiiciiba un milestiiba patiesaa bez kadiem podvohiem, !

..bet kā ar ""desiņu"’ reti kuru nevar uzpirkt ar to, vai tad visiem zvērukiem garšo desiņa tikai no saimnieka rokas...

a cik tad izmaksās bēthovenu zemes klepī guldīt ,ja viens kaķis velk 200 naudiņas?:(( kas tie kapturi ahujeļi?

beeda un kas tev liedz tādu biznesu izveidot koa         
par mazākām naudinjam..kur tantem kaķus par piemeram 100ls apbērēt

Es uz dažiem suņiem dusmojos. Mani sakoda.

skat. arī Ivlina Vo "dārgā aizgājēja!"!    

Man meita kaļ, vai pareizāk gravē kapakmeņus... un suņiem tos pasūtot dārgākus kā cilvēkiem...

Es esmu redzējusi fotogrāfijas no Citiem medību laukiem, jā kapu pieminekļi ne pa jokam. Mans runčuks arī tur gulēs, kad pienāks viņa stunda, bet droši vien bez pieminekļa...

Nu, uzmanīgāk, uzmanīgāk ar to izrunāšanos par tiem tantukiem un viņu mājzvēriņiem. Reiz jau te pieminēju, ka bijssievsmāte manam secinājumam pretojās, tomēr vēlāk apdomājās un piekrita... : pirms gadiem 11 viņa, uz piekto stāvu kāpjot, elsa un piepūtās, atpūtās katrā treppu pagriezienā. Šizo kaimiņienei māksliniecei, stāvu zem mums, apnika taksis un mīļi maigi "iesmērēja" mums. Taksis izrādījās lielisks un nu, pēc šā nāves šopavasar, bijsievsmāte bija spiesta atzīt/dakteri nemaz neiebilst, ka viņa noteikti nebūtu izvilkusi līdz saviem šogadējiem 84, ja taksis katru dienu viņu nepiespiestu -- gan ar savu eksistenci, gan ar savu socializētā dzīvnieka šarmu -- ’bumbuļvecenīti no tā 5. stāva noripināties un uzripināties. Un nu tieši viņa, saprotot savu veiksmi ar šo suni, kopj Teodora kapu, uzstāda puķīti, piespiež raduvečus, aizvest akmeni, lai dobe mazāka. Vai pateicība, turklāt pelnīta, par 10 papildus mūža gadiem ir apsmejama un perversa? Nu var jau to šuneli nesaukt par taksi, -- nebūs melots, ja nosauks par ikdienas fizioterapetu ar psihologa -- mierinātāja, prāta un sirds priecētāja -- iemaņām. Turklāt, iešana uz jebkru objektu -- arī kapiem, arī dzīvnieku kapiem -- ir tā mērķtiecīgā darbība, kas uztur aktīvu smadzeņdarbību un fizkultūra arī.

Par citu problēmām un to risinājumiem pavirši spriest nav grūti... :)    

domājot par savām vecumdienām, šķiet, ka man būs bail kādu zvēriņu turēt, kaut tagad tie ir viens no maniem lielākajiem priekiem un relaksācijām.
es baidītos, ka nomiršu mājās viena, un nebūs, kas zvēriņu pabaro. bērni jau tomēr reizi 3 dienās - reizi nedēļā zvana.

Haijama-x... > :) Tiesa -- pat to ko saki. Tomēr -- vari jau saorganizēties tā, lai kāds uzmanītu jūs abus: i Tevi, i Tavu mājzvēru. Un, ja nabūs riebuma pret dzīvi, tad zvēriņš palīdzēs to dzīvi pastiept garāku un krāšņos arī ikdienas emocijas, kuplinās prātam darāmo: ko un kādēļ tas mājdzīvnieks dara vai nedara, utt. :)

Maybex... > :) Tiem, kas mazmīluļus bēdī Rūķīsškapos, ne visiem ir tik pārspīlētas kapvietas un iekārtojums, turklāt -- maksātāji paši to var atļauties un summas nepārdzīvo... Arī, cilvēkradus bedījot, ne jau visi aizgājēji iepriekš pieprasījuši/sagādājuši ozola zārku: bieži vien nabaga radi izrādās bērēs vairāk nekā pirms bērēm un aizgājēja nāves...    

es gan veel nedomaaju par vecumdienaam un kur nu veel par lopu ,kas vareetu palikt bez apruupes ...

..:))) vēl pēnsija aiz trejdeviņiem kalniem a jau par vecomdienām sāk kunkstēt..:))