Atgriežoties pie tēmas. Tas kas mani šeit notur vispirms, ir visai elementāra lieta. Tikai šeit nevienam nav tiesību teikt: ko tie latvieši te sabraukuši! Un kurš gan var apsolīt, ka citur man būs jāstrādā mazāk un par to maksās vairāk? Tas viss neminot ģimeni, draugus un praktiskus prom nebraukšanas iemeslus.
Par ierēdņu algām un algu sistēmu valstī vispār. Ja ierēdnis mierīgu sirdi izlemj /iegrāmatojot to likumā/, ka valsts iedzīvotājs var izdzīvot ar minimālo algu 180 LVL pirms nodokļu nomaksas, tad kādēļ gan šim ierēdnim pašam nepadzīvot ar 200? Tikai visiem! Nevis apakšējam slānim. Par piemēru līdzīgai lietai varētu ņemt Norvēģijas algu sistēmu, kur visā valstī iespējams algu koeficients 3 un nevis neierobežots, kā Latvijā. Iespējams, diskusiju lasa kāds, kurš šo lietu var aprakstīt pilnīgāk, es diemžēl pašlaik nepaspēšu...