klasika... te nemaz nevar būt apkopojums
. Te es vēlējos uzsvērt vienu lietu - ka lietojam vārdus, ko katrs saprotam citādi, bet domājam, ka visi sapratīs tā kā mēs saprotam. Tātad, lai nerastos pārpratumi, ir jāprot paskaidrot sava doma. "Laulību" izvēlējos vienkārši kā vienu no šādiem vārdiem, nekas cits.
Bet, ja manas domas par laulību... tad līdzīgi kā piektdienim. Daudzreiz ar ievilktu elpu, bet īsti vārdos nevar ietērpt. Šo vārdu izpratu savādāk tajā laikā kad dzīvoju ar vecākiem, savādāk, kad precējos, vēl savādāk kad biju laulībā nodzīvojusi gadus 3... 5... 10... 15... un savādāk tagad. Droši vien pēc 5 gadiem atkal jau būs citas domas. Tagad domāju, ka tā ir viena stabila divu cilvēku savienība, kura var feini pastāvēt, ja viens otru izprot. Tas, kas saprasts - nejaukt visu vienā maisā - iemīlēšanos, mīlestību un laulību kā ērtu kopdzīvi. Jo iemīlēšanās un mīlestība ir jūtas, kas mēdz pamainīties, te mažori, te minori... laulība nav jūtas. Apmēram tā...