Kopā ar vēl 2 deguniem no tūristu grupas iebraucam mums svešā pilsētā, tie 2 deguni brauciena laikā izveidojies pārītis, -- laiks brīvs, šie nezina, uz kuru pusi bez gida. Saku, aiziešu kapus papētīt, vietējais tantuks paspēja paust, tur interesanti bronzas lējumi, -- nu atslēdznieks Romeo ar arhitekta meitu Džuljetu arī līdzi... Kapsēta ielejā, ieeja no pakalnītes... Paciņa papīrnieku, mūsu konvertējumā -- ap Ls 500... Loģika liek domāt, ka nelaimīgs tapis kapraču prigadieris, kas ar velosipēdu braucis, pakiņu slābi kabatā enterējis... Tuvumā nevienas dvēseles... Neērti ar tiem krūmu bucmūļiem nedalīties, -- kaut sen redzu, ka Džuljetai Romeo priekš izmaksāšanas vien vajadzīgs, tad nu ļauj mazliet ar mēli pa priekšzobiem paslidināties... No svešas naudas laimes nav, kaut atrastas, -- sadalu uz trim. Romeo līdz Rīgai 3 dienas atkal alojas un turpina izmaksāt, Džuljeta sapērk visu ko, bet -- tikai un vienīgi sev, nest liek, protams, Romeo, tas duraks ēzelē ar’: pieķeru sevi pie domas, kas atrastā nauda palīdzēja uzzīmēt vēl dažas spilgtas portrejas, blakām visnotaļ labajiem iespaidiem par čehiem un slovākiem, un viņu pilsātiem.
0
0