junona!
A mož tam džekam bija protēze;)

   

haijama-x - treidcārs ir tridcārs ar drukas kļūdu, a tridcārs 1,5 x vairāk nekā dvadcārs!   

bridinaajums, it kā nē          

vot, šito es jau saprotu. bet - nu, lēti gribi mani nopirkt...          
a es tur par miljoniem...    

... tridcārs varbūt arī sanāk miljons kādā citā valūtā...    

Jacex    es šo diskusiju ieliku pavisam citā sakarā... atcerējos kā mana mamma teica - ja kāds man būtu agrāk teicis, ka tu kas nevarēji iemācīties braukt ar riteni, reiz brauksi ar auto... un vēl mani visur vedīsi, es nemūžam neticētu ..

nu ta beidzot! kā zuti zvejot! pienenei ir šofertiesības! kas ir apsveicami! viņa ir gandrīz mobila. vajag vēl mašinīti...

jacex, manuprāt, pienenei mašīna ir, kamēr es viņu atceros.. un tas nav pāris dienas.

pienene, tā nebija konfidenciāla informācija?             

Jā,man ar sagadījās,ka ar traktoru braukt iemācījos agrāk nekā ar velosipēdu    

Pat starp amerikāņiem ir savi viedie, arī tie, kuri pateica: nevar say nevar/nekad nesaki nekad, -- brīdinājuma šāviens galvā visiem demonstratīvi kategoriskajiem.

Savulaik, redzot un zinot, kā autobraukšanā izrīkojas mans tēvs, teicu: nekad nebraukšu. Tur gan papildus bija blakusdoma, -- ja kaut ko darīt, tad maksimāli meistarīgi. Vēlāk jau samierinājos, ka talants un prasme starp traktoru un autobusu pašā Ventspils centrā bez iesildīšanās izbraukt uz diviem riteņiem, turklāt paceļot sava auto kreiso bortu, -- vienkārši, lai izvairītos no avārijas -- nav obligāti katram. Šī doma vēlāk gan turpināja stiprināt tieksmi pēc sava spēkalauka meklēšanas un atrašanas.

... nu bet tak tā gribētos uz tiem diviem riteņiem, ne?            

Man nav tādu striktu un kategorisku NEVER. Neesmu aizrāvusies ar tādiem apgalvojumiem. Drīzāk ir lietas un pasācieni, kuri vēl nav notikuši, bet kurus man noteikti gribētos piedzīvot vēl šajā dzīvē.

Vai tad?   Un sānsoļi?

Jā, Roze3! Kaskadieru domāšana man tuva, ir bijis gana darīšanu kopīgu arī ar šo dullīzeru sugu, -- ir tai jomā savs kaifs. Tomēr katrai jomai der arī savi talanti, atklāju un pārliecinājos, kaut relatīvi pavēlu, arī savējos un vairs nekādu kompleksu un diskomforta nav. Savulaik man pirmais skaidri izrunātais vārds esot bijis "tētis", -- kad uzradās pašam sava apziņa, sapratu, k’dēļ tā gadījās. Vēlāk tieši tāpat gadījās arī manai meitai. Un arī viņai, ne bez ietekmēm neuzkrītošām, neuzbāzīgām, ielipa nekategoriskais never say never. Jūtos mierīgi... :)

Haijama, apstiprinu info... tiesības un auto ir jau gadus 20... un divriteni arī pirms gada nopirku