Papildus prieks šajā tēmā par to, ka tika pieminētas bezbērnu sievietes, kuras izmanto izdevības palīdzēt bērnu audzinātājām, labprātīgi līdzdaloties kā krustmātes u,c, veidu ikdienas atslogotājas... :))

Tagad tiek piedāvāts ļoti straujš dzīves ritms. Ja pasēdi mājās ar bērniem, tad izkrīti no aprites un pat neesi pārliecināta kā varēsi atgriezties un kur vispār būsi noderīga. Tāpat arī masveidā tiek kultivētas materiālās vērtības ģimenē kā norma - māja, karjera, mašīna, skaistas lietas, mēbeles, ceļojumi... utt. To visu savienot īsti nevar. Tāpēc arī izvēlas mazāk bērnus, lai varētu pataustīt arī citas lietas, ko piedāvā, apliecināt sevi, savus spēkus karjerā. Iespējams, ka nonāk pie tā, ka tie apliecinājumi nav nemaz vajadzīgi, bet sievieti ietekmē lietas, kas notiek apkārt. Pie tam,   arī attieksme - tā jau sēž mājās ar bērniem un naudu no vīra ņem... Nepatīk tas, ka esi atkarīga no kāda, tā arī ir viena tizla lieta, pie tam, domāju, agrāk varēja uz vīrieti vairāk paļauties. Tagad vīrietis arī mēģina izmēģināt daudz ko vairāk nekā kaut kad agrāk. Cits ritms...
Nez kāpēc man izklausījās, ka mariinam patika tie laiki, kad sieviete nevarēja papīkstēt vecim pretī.
Jā, citazuze, perfekti savā ampluā - PO uzticība utt... Var enģeļa mēlē dziedāt "’patiesās"" vērtības. Tas nav "likums"’sev, tikai izjūtas, kas tomēr katram citādas.

mariins4x4, ja Tu būtu vismaz vienu pats dzemdējis , tad plēs te taustiņus uz klaviatūras cik plaušas var turēt!
bet tā
labāk iesaisties izglītojošās programmās tēviem , kas savu bērnu audzināšanā nevēlas piedalīties

    un kādā sakarā te tiek mēģināts knābāt marīnu?
Cik saprotu, saruna sākusies sakarā ar rakstu Dienā "Brīvprātīgi bez bērniem" (gana daudz komentāru Dienā, arī te sākumā atsauces).
Es nokavēju - arī man, redzot dažu labu īpatnu komentāru Dienā, bija doma še iesākt diskulapu par to.
Vairāk tieši par šiem komentāriem, kuros atkal saskatu BRUŅAS. Tai vietā, lai atzītu, ka vienkārši ir noticis tā, kā noticis, tiek izdomātas atrunas...
Lūk, piemēram:
"Man šķiet, ka sievietes, kas dzemdē, kļūst drusciņ infantilas ... Domāju - jo sieviete vairāk vērsta uz attīstību/pašizaugsmi, jo mazāk vēlas bērnus" (c)
   ??? un ne otrādi? aug, attīstās kopā ar bērniem, mācās no bērniem? Ir laimīgas, saprotot attīstības spirāli?

Sinderella, Sinderella... :) Tik vien vari pateikt? Argumentēti iebildumi gan ir interesantāki par aizvaimnotas personas uzbraucieniem.
Roze3, kļūdīties ir cilvēcīgi... :)) Arī Tev gadās...    

Šai.diskusijā.pārliecinos,.ka.mums.ir.domājoši.vīri eši...    

Var enģeļa mēlē dziedāt "’patiesās"" vērtības. Tas nav "likums"’sev (c)

Šo neizpratu.
Es varu runāt tikai par to, kas IR likums man. Kas mana personīga pārliecība, kas mans ampluā, kas mana mēraukla. Un "civilkodekss", saskaņā ar kuru pati dzīvoju.

Ube, par to jau gan it kā nevajadzēja līdz šim šaubīties...

ja man nebūtu taadi draugi , kas nepateiktu :dzemdē, gan jau tiksi galā , varbūt tā ir pēdējā iespēja , ja es būtu tādā situācijā es būtu laimīgs (to teica man viens draugs vīrietis, kam pašam nevar būt bērni)... es arī laikam tagad teiktu ,ka negribu un nevajag , bet vajadzēja un viss ir ok un esmu laimīga un nebaidos to teikt un priecāties          

mariins4x4, es gan esmu ( pēc Tavas mērauklas) ieskaitāma tai pulciņā, kas savu sievietes ’’pienākumu ’’ ir izpildījušas    
tā ka aizvainoties man te nav par ko    

CitaZuze! > Tieši šie civilkodeksi sev ir cienījamākās vērtības, galvenie orientieri starpausu telpas vērtējumos... :))

Sinderella... Tev ir interesanti spriedumi, bet arī tie nav jāpiedēvē man... :)) Es nevienai neesmu dalījis pienākumus, tomēr man prieks, ka arī Tev ir bērni, par kuriem vari priecāties... Vēl intriģējošak saprast, par ko mēģini un centies uzbraukt, ja neesi aizvainota... Par manu nevēlēšanos piedalīties audzināšanā neesmu dzirdējis ne no0 meitas, ne no mazdēla: laikam pārāk labi un interesanti satiekamies un saprotamies... :))

vispār laikam es arī esmu modernā , jo man bērns dzima 31 gadā                                           labi ,ka nenokavbēju

Laužat šķēpus... Gribu teikt tikai vienu - vienai daļai māmiņu (kuras ir māmiņas sūtības un pienākuma pēc) i nevajadzētu ļaut dzemdēt...
Bērns tādām ir apgrūtinajums un vēl nez kas. Ja tāds bēns nokļūst bērndārzā viņš aiz laimes vakarā nav dabonams uz mājām, jo audzinātājas un auklītes viņam ir labākas par miesīgo radītāju...
Situācija: pulkstens ir 17.15 ierodas krāsota, lakota "fifa" pēc sava mantinieka... puika ka ierauga šo pie durvīm tā spēļu istabā zem galda un laukā nenāk... Māmulīte kādu brīdi telo ka lūdzas un tad neiztur - visiem stāvīgajiem lamā puika ka viņai nav laika, jo kavē skaistumkopšanas salonu...

Pie ratiņiem ar zīdaini stāv 19-gadīgs meitēna un mātes hibrīds, histēriski pa visu ielu bļauj: ja ķebjā-ā ub-jūū!

nezinu , mums te ar visādas ira mammas , bet uzskatu tās par izņēmumiem , kā dabā ... dzīvnieki arī rūpējās , bet līgatnes parka lācene ir izņēmums    

Marīns, tad jau puslīdz nobriedis hibrīds, bet tās skaistules 16-18 g.v. māmiņas patiesi ir hibrīdi...

Arī.taisnība...    Tāpēc.gribētos.lai.dzimst.gudrās.mīļās.ģimenēs... kaut.2-vi.

Es daudz kur piekrītu Rozes teiktajam. Par ritmu, par šaubām, par neatkarību... Tiesa! Ir tā! Bet tie... kuri šodien savas izvēles taisa- gribēt vai negribēt mazulīti... tie ir mūsu bērnu paaudze. Patīk tas jums vai nepatīk. Un mēs varējām viņiem mācīt neapbērnoties padsmit gados , kamēr paši vēl večiem uz kakla. Mēs varējām viņiem mācīt darīt to atbildīgi, objektīvi izsverot iespējas. Mēs varējām viņiem mācīt just īsto laiku. Mēs varējām viņiem iemācīt prioritātes. Mēs varējām. Katrs savējiem. Bet ja mantota ir tikai nepatika un riebums pret mazuļiem... Ja iemācīta un gūta ir tikai atziņa, ka bērns sabojās figūru, ka nebūs n-tās somiņas un n-tie kurpju pāri skapī ... TAD VAJAG AIZDOMĀTIES, KAS UN KO TAM CILVĒKAM VISPĀR IR MĀCĪJIS. Protams, tad jau ir par vēlu kaut ko skaidrot. Protams, tad nav jēgas pārliecināt izvēli mainīt. Protams, tad labāk lai tādiem ļaužiem negribētu bērnu nav.

Braiducc, Līgatnes parkā dzīvnieciņiem paveicies ar Velgu Vītolu...