Spēja, bet ne vienmēr gribēšana saprasties ar plānprātiniem -- šizofrēniķiem, paranoiķiem utml. ir tikusi pat "rūpnieciski" izmanota: kad kolēģi pamanīja, ka ar tiem mierīgi tieku galā, viņi man tos sāka uzsūtīt regulāri. Ieguvu pamatīgu, kaut ne vienmēr patīkamu, praksi.

Sveiks, Harald, jubilejā: mierini sevi ar domu, ka neesi viens, un -- ierauj savu labo visīti! :))

..:)) odnako- gudrs putns... tas vanags :))

Haralds kārtējo reizi apliecinājis, ka spēj ar mums visiem kontaktēt.

..kā lai saprot- ir tā vāja vai stipra puse...
pēc dažām rindām sarakstē atpazinu kādu paziņu... painteresējos-aizdomas apstiprinājās...
ko tagad?
... pakratīt pirkstu vai izlikties, ka nekas man nav zināms..?

sascha... nu paturpini... ja tevi tas interesē un cik tālu interesē... ja nē-atklāj kārtis

..īstenībā, roz, mani tas neuztrauc..

laikam pat mazliet ir prieks par to, ka nika īpašnieks mainījis savu izteiksmes un domu pasniegšanas manieri, mēģinot sadzirdēt arī citu teikto.. ..
jo īpaši jau piedaloties arī publiskajās diskusijās..    

nu tad jau iet viņš uz stipro pusi.   ..tu arī,ka tev prieks.

Bija doma izrediģēt, atstājot tikai sauso atlikumu. Bija doma palaist pašplūsmā. Jo cerētais mērķis nav sasniegts. Saruna par tēmu nav izdevusies, jāatzīst. Ir kaut kādas pļāpas, kaut kādas bezdomu atrakstīšanās. Tiem dažiem saturiski jēdzīgajiem komentu autoriem PALDIES.
Kā dziesmā... Varēja būt bet nebij...