Andropauze jeb vīrietības noriets
Cilvēka novecošana sākas ar viņa reproduktīvās, t.i., pēcnācēju radīšanas funkcijas samazināšanos. Andropauze, tautā saukta arī par vīriešu klimaksu, līdzinās sieviešu menopauzei - arī tās cēlonis ir dzimumhormona (vīriešu gadījumā - testosterona) līmeņa samazināšanās organismā. Andropauzes iestāšanos, protams, var paātrināt arī daudzi faktori: slimības, kas izraisa vīriešu hormona samazinājumu; ilgstoša un nopietna alkohola lietošana un smēķēšana; hipertenzija; dažādu medikamentu ilgstoša lietošana; diētas kļūdas; mazkustīgs dzīves veids; psiholoģiskās problēmas.
Vīriešiem, atšķirībā no sievietēm, dzimumhormona līmeņa kritums ir nevis straujš, bet gan pakāpenisks un ilgstošs. Tas sākas 30 - 40 gadu vecumā un progresē ar "ātrumu" 1 - 2% gadā, līdz vīriešiem astoņdesmit gadu vecumā ir tikai 40% no vajadzīgā, t.i., normālā testosterona līmeņa, kāds tiem parasti ir 25 gados. Kā jau iepriekš minēju, testosterona līmenis samazinās ne tikai organisma dabiskas novecošanās gaitā, arī daudzu hronisku saslimšanu, piemēram, hipertonijas, cukura diabēta, išēmiskās sirds-asinsvadu slimības rezultātā tas sarūk par 10-15%.
Pirmās andropauzes pazīmes, ko vīriešiem novēro jau ap 40 gadiem, var sadalīt vairākās grupās.
Vīrietim nav tieksmes nodarboties ar seksu, parādās orgastiski traucējumi, t.i., saldkaisles izjūtas vairs nav tik izteiktas. Samazinās arī dzimumorgāna galviņas jūtīgums - pacienti sūdzas, ka nejūt partneri. Tas ir par iemeslu erekcijas nenoturībai, kuras rezultātā dzimumakts var beigties arī bez spermas izšļākšanās. Erekcijas traucējumus andropauzes periodā raksturo laika perioda pagarinājums, kas nepieciešams, lai sasniegtu erekciju, pašas erekcijas stipruma samazināšanās (šis ir viens no primārajiem simptomiem un ir sastopams 46% andropauzes pacientu). Gan agrīnā spermas noplūde, gan samazinātais strūklas spēks (spermai ir jāizlido, nevis jānotek) un izšļāktās spermas daudzums saistīts ar deģeneratīvajām izmaiņām vīriešu sēkliniekos - samazinās spermatozoīdus producējošo šūnu skaits (īpaši pēc 60 gadiem).
Vērojamas izmaiņas arī vīriešu seksuālajā uzvedībā - samazinās dzimumaktu biežums. Ap 25 gadiem vīrietis veic 4 - 6 dzimumaktus nedēļā, ap 50 gadiem 1 - 3 dzimumaktus nedēļā, ap 70 gadiem 3 - 4 dzimumaktus mēnesī, bet ap 80 gadiem 1,7 - 2 dzimumaktus mēnesī. Vīriešiem ap 40 gadiem pieaug tieksme kontaktēties ar gados ievērojami, dažkārt pat divas reizes jaunākām partnerēm - tas notiek tāpēc, ka vīrietim kļūst arvien grūtāk uzbudināties no sava vecuma sievietēm, kurām sekundārās dzimumpazīmes zaudējušas pievilcību: mainījušās auguma kopējās proporcijas un atsevišķu tā daļu formas utt. Ir pierādīts - jo lielāka vīrieša spēja uz dzimumuzbudinājumu (to lielā mērā nosaka dzimumhormona koncentrācija asinīs), jo mazāku lomu spēlē partneres sekundārās dzimumpazīmes un citi estētiskie faktori. Savukārt ar gadiem, dzimumspējai mazinoties, vīrietis meklē stiprākus uzbudināšanās avotus. Tieši tādēļ šis vecums - pēc četrdesmit - vīrieša dzīvē bieži vien raksturojas ar ģimenes krīzēm, lielu šķirto un vecuma ziņā nevienlīdzīgo laulību skaitu.
Urinācijas izmaiņas savukārt raksturo biežas čurāšanas, īpaši pa naktīm, un mazām porcijām, vāja urīna strūkla, grūti uzsākt urinēšanu, urīna nesaturēšana.
Veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi
Šos traucējumus raksturo pēkšņs sejas, kakla un ķermeņa augšdaļas apsārtums, karstuma izjūta vēsā laikā, svīšana naktīs un karstuma viļņi emocionālu pacēlumu brīžos. Šie karstuma viļņi izpaužas ar spēcīgu apsārtumu, ko pavada svīšana, asins spiediena svārstīšanās, sirds klauves, sāpes sirds rajonā, galvas reibonis un gaisa trūkuma sajūta.