Pusstunda attieksmes izveidošanai? Tad gan būtu labi, ja tā varētu... Bieži iznāk sadarboties ar ļo-o-oti dažāda lieluma uzņēmumu vadītājiem. Ieej kabinetā un ievērtēšanai izmantojamais laiks ir vine tik, cik soļu līdz galdam... Vēl rokasspiediens. Acis. Sasveicināšanās forma. Pirmo teikumu balss tembri, intonācijas, kāds žests. Kopumā vidēji 30 -- 50 sekundes un pašam jābūt jau gatavam, kā rīkoties: uzticēties, neuzticēties, rēķināties...
Acis, noteikti acis. Sejas vaibsti -- fizionomisms ne velti gandrīz vesela zinātne. Stāja, gaita, ķermeņa un žestu valoda. Kļūdīties nu jau gadās reti. Tomēr -- gadās.

Nu, bet tā tak ir, ka tad pat īsti neieklausās Ko un kā runā, ne?   Viss ok.   

Es parasti cenšos melnos darbus bīdīt pa priekšu.
Uzskatu,ka piiplim nafig jāizrādās;)

Pirmajam iespaidam uzticos un visā visumā nemainu. Gadās papildināt ar labu. Sliktais... kaut mēģināts... tik un tā rezultātā ir sliktais.

Toties par sevi esmu dzirdējusi sakām, ka mani nevarot "atkost" ar pirmo reizi. Ka mani vajagot iepazīt. Vajagot uztaustīt, saprast. Jā, un arī to, ka mana būtība pievelk vairāk, kā mana āriene.

mariins..es par randiņiem runāju   

... aga...    ..un, desmit lauku olas, kas tiek pasniegtas kaa ,,princeses diadeema,,-d’aavanaa...    

Ir tā, ka redzi -pilnīgi garām; dažādu iemeslu dēļ nolem ; eh, paprovēšu... rezultāts - parasti īslaicīgs.
Cits stāsts -nu princese baltā zirgā... bet tuvāk iepazīstot... nu nav tā kā vajadzētu. Labi nav ne vienam ne otram.
Tātad - pirmais iespaids var būt maldīgs gan pozitīvā gan negatīvā nozīmē   

citazuze   man atkal tas seksapīls   to ne es ,to viņi saka   

olita.   ..bija gadījumi    ... lauku olas,dārzeņi no pagraba...

mariins... jā, bet ... baigi man nepatīk šī ievērtēšana. Jā, var tur noteikt kaut ko, bet nu... tur riktīgi jāizurbj ar aci, lai kaut ko sajēgtu. Un, vai tā tomēr nav jau iestrādājusies noteikta poza. Pie tam, no šī iespaida visgrūtāk tikt vaļā.

Ja palasa Pīza "neverbāļo komunikāciju", tad tur viss ir pateikts.

rozroz... es, toreiz smeejos un raudaaju vienlaiciigi... meita teica... aizvaac, taas olas... es, neediisju... iesmeereeju deelam, sjis nezinaaja par ko staasts...    

ir lasīta   

Ole, kas notika ar minetiem blakus diskusijā, ko???   

olita... cilvēciņš jau nedomāja ļauni(manā gadījumā)... teicās-esot taupīgs,bet man redz doma-skops..un tā arī beigās bija... saki vēl,ka pirmais iespaids mānīgs   

Es kaut kā tomēr uzticos savai intuīcijai, arī biznesa darījumos. Nu ir dažreiz pievīlusi, bet reti. Un arī citās jomās, piemēram, prāta spēlēs. Nu 99% gadījumos pareizā atbilde ir tā, ka iekrīt prātā pirmā, sevišķi, ja doti atbilžu varianti. Bet ja sāk baigi domāt un apsvērt, tad parasti aiziet galīgā šreijā    

junona... jāklausa izjūtām, ne prātam?   

ub, es pati sl’edzu... ta kaut ko jaunu vajag   ... es, ’sajaa jautaajuma spiezju uz kvalitaati         , nevis kvantitaati   ... un, lai, dazjam labam nebuutu jaasaka, ka izraados-... pieticiiba ir mana stipraa puse   ... tu, tak , zini   

par prāta spēlēm-piekrītu   intuīcija,paldies,Dievs,ka tu to sesi devismums,sievietēm tik bagātīgi         

Es nevaru pateikt, ka visiem jādara tieši tā. Nu man tā ir, es klausu izjūtām.