Tad sanāk, ka man tomēr tie neprātīgie labāk patīk...    
ube... jā, tā pirmā podziņa arī strādā labi   , īpaši vasarā, kad vieglāks krekls, balts linu teiksim... un pats iededzis...    beigas      

rozeroze...             

Bet atgriežoties pie tēmas... acis!!!!!!!   

ub... nu, pazjeelo mani... atljauj pirmai...    

tās acis,tās acis es aizmirst nespēju... (klussais dzied)

klusaiss...    un, ko Tu tur ieraugi?

paarbola aces... un... skataas...    

Noņemu saulenas un ar skatos...

olita,tagad pažēlo mani   

... meitenji... rindu-ieveerot... nekaadas zjeelastiibas...

Jā, bet kaut kas nav sarunāties, ja saulesbrilles uz acīm, man nepatīk.

dundurs rožu dārziņā.   .ložņā nu ,dunduriņ,cauri lapu lapām... ja citu atrod,liec to savā vietā!

esmu pavisam nopietna   saulesbrilles sarunājoties-ni un ni

   un, ja vēl pavisam nopietni, tad pirmā reakcija, ja cilvēks ierauga ko patīkamu ir, kad paraujās uzacis uz augšu, uz mirklīti. Nekontrolējama kustība   tā, ka dāmas, ja kāds nokustina uzacis, tad ir - čau.   

ko,roze,nozīmē čau.   ..ka šis tin makšķeri

Nē, ka prāts vairs nedarbojas      vai arī ar samazinātiem apgriezieniem.

Es esmu pamanījusi vēl kādu lietu. Ja, piemēram, cilvēks tiek pārsteigts nesagatavots (nu tas gan attiecas uz jau pazīstamiem cilvēkiem), tad vajag pavērot reakciju, patiesās emocijas atklāsies kā uz delnas. Konkrēti, vadot vecpilsētā ekskursiju, ieraudzīju Strēlnieku laukumā savu mīļumu autobusā, viņš gaidīja savu tūristu grupu. Palaidu savējos suvenīrus iepirkt un piegāju pie busa. Sēž mans mīļums, lasāmā brillīte uz deguna un buras pa avīzi. Pieeju un saku čau! Kāds smaids atplauka viņa sejā, nu vienkārši fantastiski. Tā skatiena dēļ es esmu gatava uz visu uz pasaules    

jā,smaids atalgo,   smaids apbalvo    ,smaids neko nemaksā(atceros,kā diskutējām)

cilvēka seja-tā ir vesela grāmata-gan krunciņas ap acīm,gan asāka rieva pierē.   ..jāprot tik lasīt..

Reiz lasīju, ka uz ielas čigānietes mēdz nohipnotizēt. Tāpēc man saulenes mīļas kļuvušas...