paldies!
- zini, kas nokāva pavisam - pie striķa ar zīdaiņiem uz rokām stāvēja cilvēki - vot tas gāja pāri manai saprašanai. man jau tā pabailīgi bija (tak par stikliem arī!), a es ta paņemu bildi un atkal pamūku, a šie mierrīgi, ar 3R, stāv ar visiem sīčiem.
kur jūtas klāt, tas vairāk emocionālais aspekts, man domāt. bet arī tas mani interesē. karroče, skaitās tā nezolīdi mest ar akmeni un to kā līdzību citē iz Bībeli arī pārnestus akmeņus (akmeņus pārnestā nozīmē, ne pār grāvi pārnestus akmeņus) domājot.
nu, zolīdi vai nezolīdi, tak varbūt tomēr vajag?
galu galos, arī mikrōbu ōmīte raud gaužas asaras, kad mazmazmazmazmazmazmazmazmazmazmazmazmazmazmazmazmazbērni tu-tū, bet šā kā tā, kad apslimstam, lietojam asinszāles tēju vai pat antibiotiķus perorāli. un paidaģoģiskais aspekts - nomētāt kādu beigtu vai vismaz knapi dzīvu par nepatiesas liecības došanu - kurš šito šausmu ainu skatīs, varbūt apdomās savu rīcību, pirms nepatiesu liecību dot.