Pirmā akmens mešana ir arī atbildība: ar to pasaki skaļi un atbildīgi, ko domā -- pasaki tai ģīmī, ne aiz muguras. Met, trāpi -- cerēdams, ka kādam tas viss ies arī labumā! Un tad -- ej tālāk, meklēdams tos, kam nav jāmet, kam katra darāmā sīkuma dēļ nav katru dienu ne akmens jāmet, ne pa pakaļu -- slinkumā, inertumā resni speķainu uzēstu, uzsēdētu! -- jāsper. Domā un dari! Zem gulošā akmens pat ūdens netecēs.