..tagad,,pacelšu sev asti,, ... vismaz šeit, ja ne citur...
man, nāk prāta situācijas, kad man prasa, olit-kas šito tik feini izdarīja vai uztaisīja(nu, tā kaut kā)... zinu, ka es... bet ,paraustu plecus , uztaisu dumju ģīmi ... atbildu- nezinu
... bet , tad prieks par novērtējumu ir liels... zini, ka neviens neliekuļo, kas ar , starpcitu, ir neatņemama dzīves sastāvdaļa...