Elementāri... ja negribu, tad arī neapstiprinu..neuzskatu, ka man kautkas būtu jāpaskaidro   

uz otro- ja nav velmes, vienkārsi pasaku- paldie, nē!   

kad tiikko ielidu draugos un vispar neta tad ja sajutos neerti par atraidiijumu      
tagad pilnigi vienalga un ta vel truka lai kaut ko paskaidrotu   

Reizēm paskaidroju gan - un cenšos pieklājīgi, pat paldies pasaku... ja nepielec - gadās arī mazliet nepieklājīgi    

man arii... gribu akcepteeju ,negribu nee.    
Arii saakums bija dažaads.
..tik iipaši ar svešinieku apstiprinaašanu neaizraujos.Kaads man draugs ja es nekaa nezinu par šo.      

Man draugiem.lv, ir tikai reāli paziņas un draugi... Svešiniekus neakceptēju...

Draugos neakceptēju, tā pavisam vienkārši, bez nekādiem paskaidrojumiem un pārmetumiem.
Ja piedāvā attiecības (nopietnas?), tad gan uzmanīgāk, jo man ir uzskats, ka pret cilvēku jūtām ir jāizturas ar cieņu. Bet vainīga arī nejūtos, ja esmu negribot kādam tādas izsaukusi. Tad tā uzmanīgi un lēnām, bet bez liekām cerībām.

Es sapratu.

Viss ir atkariigs no taa otra cilveeka, kam atsaki.. Ja zinu, ka tieshaam labs un forshs cilveeks - bet ne prieksh manis - tad censhos pieklaajiigi novirziit sarunu virzienaa, kur vinjsh pats saprot, ka nesanaaks.. Ja nesaprot.. tad konkreeti un atklaati pasaku, ka nee un kapeec nee..
Bet ja, ir cilveeks, pret kuru iipashu cienju nejuutu, jo vinjhs ir kaut kaadu iemeslu peec nepatiikams - vnk izliekos, ka nemanu vinja piebraucienus.. un uzmaakshanos.

Jappp, šoreiz Silvāna saprata vistuvāk patiesībai. Piebraucieni. Tas ir tas īstais vārds. Tas ir tas īstais apzīmējums darbībai, par kuru vaicāju. Ne sveši Draugos nākt gribētāji, bet tādi zināmi, pavisam labi zināmi. Ne sveši attiecību tīkotāji, bet tādi gadu gadiem pazīstami. Ar kuriem visos laiku laikos nekas tā īsti nav sanācis. Jo neklapē. Un te pēkšņi... domāju, ir tam kāds iemesls, kāds izdevīgums priekš viņiem, kuru es varbūt pati vēl neapjaušu.

Man problēmu nav.
Draugos esmu reti viena iemesla pēc.Viss tur tā piebāzts,kā acīs spiež;)
Un ko tur vispār var darīt?Biužas lūrēt?:D

Nenoreducē, Brīdinājum, lūdzu tikai uz Draugiem. Iedomājies tādu pavisam reālu situāciju iz dzīves.

Es gan apstiprinu, vismaz draugos. Man tak vecie draugi tai saitā ēst neprasa. Pati gan neuzprasos, priekš kam man tas.

Ar tiem dr.lv ir taa.. kaadreiz likaas, nu kaada starpiiba, ko apstiprinaat.. bet peec viena gadiijuma esmu aizdomaajusies..

Viena darba koleegja meegjinaaja piedabuut, lai dabonu kaadas meitenes fotograafiju draugos, jo redz tam puisim ir "baiga love" uz to meiteni, bet meitene vinju neapstiprina. Es to meiteni pat tik tuvu nepazinu, bet taa kaa vinja bija man draugos, sanjeemu shaadu diivainu luugumu...
Protams, es nepiepildiiju sho luugumu, lai kaadi bija argumenti.. bet aizdomaajos - diez cik no maniem draugiem (dr.lv apstiprinaatajiem), ne gluzhi cilveekiem, kas ir patiesi draugi... tieshi taapat sargaatu mani, liidziigaa gadiijumaa?

citaroze!
Vispār cenšos neuzplīties ar uzaicinājumiem;)
Netā neiepazīstos.(tas tā vispārīgi)
Un ja vajag atbildēt,tad pieklājības pēc atbildu.

citaroze,   

    hibrīds... tējasroze...    

Sore par nika sajaukšanu!
Nu gadās,gadās;)

   

   šito savādāk sapratu...
Kā sarunu par iejušanos cita ādā (šoreiz patiešām par to)
Vai mēs zinām, kāda doma tam, kurš grib iedraugoties draugos, iepazīties šeit (pat laužot priekšā pielikto "ķieģeli"), apturot uz ielas, utt., utml.?
Laikam jau vadāmies vien no saviem pieņēmumiem... jeb tikai domājam, ka zinām...
    roze šeit izskatās pēc divkoses (piedod): "Draugos neakceptēju, tā pavisam vienkārši, bez nekādiem paskaidrojumiem un pārmetumiem.
Ja piedāvā attiecības (nopietnas?), tad gan uzmanīgāk, jo man ir uzskats, ka pret cilvēku jūtām ir jāizturas ar cieņu"
Jo - kā gan zini, ka arī draugos kāds nenāk ar jūtām?

piektdieni...    kaut kā par to neaizdomājos... jo ""draugus"" tiešām uztveru tikai kā savu paziņu un draugu saskriešanos internetā. Man tur viņu nav daudz, tāpēc tur par kādām jūtām vispār nedomāju   

Uzreiz pēc jebkura priekšlikuma, mēs taču automātiski izvērtējam, par ko tas mums draud izvērsties nākotnē. To var prognozēt, ja cilvēku puslīdz pazīstam. Nē teikšana, kad vēl pārprasa, kāpēc nē, ir nepatīkama, jo nākas formulēt nepatīkamas lietas puslīdz ciešamā formā, bet tas jau prasa laiku un piepūli veltīt cilvēkam, ar kuru vispār labprātāk nerunātu... Bet labāk saņemties tagad, nekā slēpties un izvairīties un mocīties vēlāk. Tas nav to vērts, dzīve ir īsa un tikai paši mēs to varam regulēt tādu, kādu gribam un turpināt godīgi skatīties cilvēkiem (atraidītajiem) acīs. Starp citu, nekad neviens mans nē nav sabojājis attiecības, tikai noskaidrojis un uzlabojis, klāt liekot cieņu.    Vīriešu reakcijai parasti bez cieņas vēl pieplusojas klusa mīlestība...     Lai cik tas dīvaini nebūtu.