Dzjigadzjagas (nez, pareizi uzrakstīju?) doma iepatikās gan absolūti, gan arī apsolūti... tram ta ram...
Raugi, nu gluži kā bieži vien mājās:
ienāku, lai baudītu vakariņas un pat varbūt paēstu(!?), bet tur nekā ēdama! Ja kas ir, tad atliekas - visas vecas un nebaudāmas (dažreiz jau pēc katliņa vāka var pateikt, ka tukšs. Nav vērts celt šo nost... )! Vot!
Bet taču! Tad nu vai nu VĀRI pats, vai GRAUZ vakardienas neko, vai EJ uz citu krogu/māju. Bet nečinksti!
3 varianti šai skapītī - vārīt pašam, gremot atlikumus, iet uz citu krogu.