Oj, siipol, Tu man atgādināji- kādu laiciņu atpakaļ pēc viena tusiņa no rīta izmuku ārā... Migla, rasa, saules stari caur miglu, zirnekļu tīkli mirgo pilna pļava- tāds skaistums... Godīgi- bridu pa rasoto zāli un no sajūsmas raudāju... Tā iet, kad vairs pašai savu lauku nav... Jāķer tie brīži, kad tiec ārpus pilsētas...
0
0