kā pieminēju kažociņu, tā atcerējos šo savu "nelielo vājību" un kā slikti reiz ar to sanāca:
cerību pilns (gan tikšu līdz skatuvei!) uzsāku darbu mākslas templī - teātra garderobē, bet patrieca jau otrajā vakarā - pēc ceturtā kažoka...
p.s. anksai vajadzētu raudāt dubultā - par atļaušanos krūšturīti nosaukt par "pupturi", fui.