Dolcevita, troksnis bija vajadzīgs noteikti, -- lai kādam gribētos labotiwes, nevis prasti noklusēt. (Man un ne tikai) pilnīgi nepieņemams bija organizatoru/IZM PR dāmas Ingas Vasiļjevas teiktais sestdienas vakarā: "Nekas īpašs, nav noticis. Mēģinājums vienkārši beidzies." Tomēr masu ģībšana bij bijusi un daļēji izpārdits ģenerālmēģinājums oficiāli pārtraukts: tā katros svētkos nenotiek un tas bija īpašs gadījums. Tātad ciniskā tante sava veida nasing spešal, finministra Slaktera ēna, nasing spešal bumbierenēs... vai stringos.
Papildus riebj, ka sausā var izsprukt svētku izpilddirektore Agra Bērziņa, bet mediju bars saklūp virsū ministrei, jo -- kaut kādas asinis taču lumpenam vajadzīgas. Un Bērziņas un Vasiļjevas paslēpsies neskartas aiz Seiles politiskā līķa? Tas būtu galīgi aplam.
Te ir jāpaskatās plašāk. Ministri nāk un iet, bet ierēdņi paliek. Te ir tā atšķirība, bet likumi un tiesu prakse ir tādi, ka tie politiķīši, kuri ministru krēslos tikuši, nav praktiski neko spējīgi iesēdējušamies ierēdņiem izdarīt. Ja sāksi kko kustināt, ar organizētu sabotāžu, tiesu procesiem un citādu pretdarbību rēķināties var droši. Un kurš būs vainīgs? Protams, neviens cits - ministrs. Tie ierēdņi tur sēž gadiem un gadu desmitiem, ir izveidojuši sev apkārt tādus aizsardzības bastionus, ka jūtas pilnīgi droši pat, ja noģībtu visi, kuri tai estrādē būtu, ja ar savu talantīgo darbošanos nodarītu valstij miljonos mērāmus zaudējumus, utt. Patiesībā valsts iestādēs sēdošie ir lielākie tās ienaidnieki, tā es uzskatu. Un tiesās citi tādi paši krēslos p*rdēji - neies jau vārna vārnai acīs knābt. Tāpēc ar’ maksā visādām strīķveidīgajām dāsnas kompensācijas par nepamatotām atlaišanām.
Es, protams, neattaisnoju politiķus - viņiem jau sen bija jāpārkāpj savam slinkumam, gļēvumam un visādu organizāciju prasībām par darba ņēmēja superaizsardzību un jāpieņem tādi likumi, lai tie krēslu deldētāji zinātu - nekādas žēlastības un izdabāšanas nebūs - nolaidi lažu vai apzagies - rēķinies ar lielām nepatikšanām tuvākajā nākotnē!
0
0