... es jau esmu to izdarījusi arī dzīvē..

waaauw... tatad reaali   

laikam drīzāk ne... tad ir jābūt ļoti lielam klikšķim,nu ļoti...    

nu filmas varonjiem nav beernu..   

un kopigas saimniecibas nav ar ieceretajiem      
vot ja ’sitaa visa nav..tad jau ...

Dzīvē dažkārt piedāvā divus ceļus un ļauj izvēlēties. Un tad ir jāprot saprast savu likteni. Ja iznāk kļūdīties - izvēlētais ceļš jāveic atpakaļ un atkal jāsāk viss no jauna, jo cerēt ka kaut izlabosi tur kur esi ir velti... Diezgan smagi bet svētīgi.

... man jau šķiet, ka saimnicībai būtu tā mazākā nozīme... ja galva uz pleciem un rokas no pakaļas neaug- tas viss ir tikai īslaicīgas vērtības

tas tik PSRS laikos bija iespējams-tagad tārpi visiem galvā   

Man ir viss un es sāku bez mazākās nožēlas jau rudenī un tagad turpinu. Un filmu arī noskatījos. Izdomāju, ka filma jau nu gan paliek tā pati, bet mēs taču mainamies. Un Ahmaduļinas un Cvetajevas dziesmu teksti. Abaldetj!

izkļučenie iz pravil-zumcik

... mmmjā... tāC restarC sanāk... bardaks galvā, mājā, visur... un ir laikam labi arī tā... laikam jau tajā pasaulītē tā ir iekārtoC, ka kautkam ir jānomirst, lai rastos kas jauns... bet process ir interesanC... sākumā gan bišk briesmīgs... bet cilvēks jau pie visa pamazām pierod... pat pie cilpas... bišk patirinās un pierod...    

esmu reiz tā izdarījusi. izrādījās šķērsām. tagad bail vispār...    

Gribu taa riikoties... bet gruuti ir sanjemties   

te uzradās nelabojamais reālists un nokonstatēja :
- plkst. 22.00 būt tādā šmigā, ka neko nečoknī, bet plkst 6.00 nākamajā rītā būt ar pilnīgi skaidru galvu - to var tikai pēc vairākstundu asiņu skalošanas pie sistēmas :)
- tas kinščiks jau ne ar ko konkrētu nebeidzās - padziedāja vienu nakti, pavizinājās un viss... lai vispirms pārbauda savu saderību gultā :)
- abi galvenie varoņi ir jau pāri optimālajam reproduktīvajam vecumam, bet joprojām dzīvo savu māmiņu uzraudzībā... neko labu tas par viņu patstāvīgumu neliecina un gaidīt no viņiem kaut kādu reālu turpmāko rīcību var tikai romantiski optimisti :)
- draugu kompaška abām pusēm ar tāda jocīga... - i draugi i draudzenes (nebūt ne jaunieši) vazājas apkārt jaungada naktī un nākamajā dienā vieni paši - bez sievām, vīriem, bērniem... varbūt viņiem tā ir tāda tradīcija - bez ģimenēm tusēt ? vai ar paši ir vecmeitas un vecpuiši ?

toties ir viena lieta, kurai nevar nepiekrist - šitādi piedzīvojumi tikai ķitē ir iespējami :)

Hi, ļoti dziļa filmas analīze... siipl, uztver to kā pasaku! Tur realitāti nevajaga, tik skaistu sižetu ar beigām, ko katrs var pats izdomāt...

siipol      bet nu vispaar jau preciizi

Es gan neko jaunu vairs negribu mainīt .

... it kā tā nebūtu? atguvušies no viena grābekļa belziena, teciņus vien drasējam, lai paspētu uzkāpt nākamajam

... realitāte reizēm ir skarbāka par jebkuru filmu..
... ir situācijas,kad esi iepinies teiksim kadās attiecības tik dziļi..ka nespēj vairs izkārpīties laukā..
... gribi... saproti ka vajag... bet kā to izdarīt pēc iespējas otrai iesaistītajai pusei nesāpīgak... nezini...
... bet laikam jau tas nav iespējams... vienam vienmēr sāpēs...

eh..es laikam ne pa tēmu... bet par dzīvi... sorry...

..:)) nekā jauna ,jau pāris reizes esmu sācis dzīvi no pilnīgas nulles,es kā kaķis mēt kā gribi vienmēr krītu uz kājām..:)))