bet principā...
Man it kā netīk jokot ar šādām lietām (tā teikt - nespļauj acīs... ), īpaši kopš tā laika, kad tuvu cilvēku bērns, lai tiktu vaļā no diagnozes, saistītas ar epileptiskiem stāvokļiem, dabūja šādā iestādē krietnu laiku gulēt un novēroties,
bet pašķirstīju šodien sarunāto/sarakstīto citās diskulapās un tur tik daudz lētuma, tukšuma, prastuma... ka trakomāja liekas visfeinākā vieta.