pēdējās dienās visādas muļķīgas domas pa galvu maisās. skatos daudz filmas, un nu mani moka daži jautājumi.
kāpēc filmās nekad cilvēki pa ielu ejot (viens vai divatā) nejauši nesasveicinās ar uz ielas sastaptiem paziņām, nu tā - vienkārši garāmejot. bez šī sveicināmā tēla turpmākas parādīšanās? sveicina tikai tos, kam turpmāk būs nozīme. bet mēs taču dzīvē sveicināmies arī ar tiem, ar ko reiz pirms desmit gadiem darījām kādu kopīgu lietu, un vairs nekad viņiem nebūs nekādas nozīmes mūsu dzīvē.
kāpēc filmās uz tualeti iet tikai ar kādu slēptu nolūku - vai nu lai tas tualetes gājējs varētu ko īpašu paveikt šīs procedūras laikā (pārģērbties, ar kādu pēkšņi satikties, iziet pa otrām durvīm) vai arī tas, kurš paliek ārpusē - noklīst, piebērt indi ēdienam, slepus piezvanīt sievai utt. bet nekad tas nenotiek tāpēc, ka cilvēks vienkārši grib čurāt!
kādus momentus jūs esat pamanījuši? vai arī - kas jūs kaitina filmās?