Cik saprotu, tad sašutums par to, ka sievietes PAĢĒR uzmanību, ziedus, komplimentus... Var jau būt. Varbūt.
Bet sievišķībai būtu jābūt tik sievišķīgai, ka tas viss nāk spontāni, pats no sevis. Un vai tad nav tā, ka vīrišķīga vīrieša klātbūtnē ikviena sieviete skaistāka, maigāka un iekārojamāka top? Un lai arī te runas par darba kolektīviem galvenokārt, kur itkā visiem vienādiem kā bezdzimuma būtnēm būtu jābūt... un varēšanām vienādām... un prasībām vienādām... tak tomēr 100% veču kolektīvi, tāpat kā 100% sieviešu kolektīvi ir kā putra bez sāls. Kā notikums bez ekšena. Kā diena bez saules.

Versij, griez kā gribi un/vai negribi... :

1. ubagošanair ubagošana, izpausmes var atškirties un tikt dažādotas, maskētas vai tīši nemaskētas.
2. Ne kur te neesmu teicis, ka visi viendzimuma vai pārsvarā viendzimuma/sieviešu kolektīvi tik līdzīgi, ka atšķirību nekādu.

Un par to, ka sieviete sievieti apsveic... par to manas domas laika gaitā ir mainījušās.

Tajos laikos, kad esmu viena un vientuļa jutusies, tad man tāda sveikšana šķita kaitinoša. Tad es līdzīgi Raganiņai domāju, cik tas nožēlojami un glupi- sievietes sveikt... Kā nabaga radiniekus... kam nav, kas viņus sabučo...


Arī tagad es nesveicu visas pēc kārtas. Un nesveicu augstākminētā iemesla dēļ- lai nepaliek bešā. Bet... pati sevī apzinoties, cik vērta mana atzinība, jo saku tās reti un tikai pelnīti... es sasveicu savas vedeklas. Jo cienu viņas kā skaistas, gudras un stipras sievietes. Kā maigas un sievišķīgas sievietes. Es sasveicu vienotru no bijušajām dēlu draudzenēm. Kā apliecinājumu tai cieņai joprojām.

Un no sava gadagājuma sievietēm es noteikti veltu atzinīgus vārdus tām, kuras manuprāt ir šīs dienas- Sieviešu dienas- visīstākās vaininieces- tām, kurām šarms, kurām erudīcija, dzīvesgudrība. Kurām sievišķība lien pa visām vīlēm ārā...

Un??? Nedrīkst???

Kāpēc ne?!Tiešī otrādi = tas ir forši, jo jēdzīgi!
Manis piesauktā bezjēdziba sākas, tikko panesas babuļošana un -- parasti -- pamulķigas darbibas vienlīdzibas sakarā: kipp,

lai visām tiek... Visām?! Naafig?! Foršajām -- tām gan varētu visām (pa apsveikumam bez ļenganiem ķulpāniem)!

Sievietes vērtību nenosaka viens konkrēts datums. Ja sievieti ciena katru dienu, arī 17. aprīlī un 13. novembrī, un viņa jūtas cienīta, mīleta, gribēta, tad tas ir krietni svētīgāk kā viens datums kalendārā. Lai ar mums tā ir! :)

Asaka, un... mūžam cienījošajai attieksmei pret sievieti nemaz nav jābūt atkarigai no pašas sievietes, viņas uzvedības?! Nekritiski lolojamais dzimums?!

Ha! Ffffiguški. Tāds nekritiskums un vienāDošana taču būtu cūcīgi attieksmē pret īsti un patiesi lieliskajām...

Marīn, var jau arī kritiski, bet ar mīlestību. :))

Asaka, -- ja cūkājas, tad gan ar celi pa dupsi bez ļubestībām, -- lai neaizņem vietu, kas foršajai pienākas! (Uz atvadām var piedāvāt izvēli, -- ar to celi pa kuru no dupša vaigiem.. labo vai kreiso?

šitā daroties foršās aptrūksies. :))

Asaka, -- tieši otrādi... Būs iespēja izvēlēties no foršajām visforšāko!

Atceries, ka tās foršās arī būs gana izvēlīgas. :D

A nevar tā- pamanīt un atzīmēt superīgo, slavēt, celt, sveikt, mīļot.. NEsuperīgo vienkārši atstājot bez ievērības? Bez cūkāšanas un bez komentēšanas? Jo var taču gadīties, ka "dzīvē viss ir savādāk"...

Versij, nu jebkuras nesuperīgās dēļ pat celi kustināt nav vērts... Pietiek jau ar tām visforšākajām no foršajām, -- te jau tikai rita vingrošana... Žizņja pietiekami raiba štuka, katram priekšmetam/lietai/būšanai savi lietošanas termiņi, -- ikvienam sevi pašu ieskaitot/kvalitātes... vērtības un attieksme pret vērtībām... tokš mainās...

Versij, vai pattte uz labo pusi mainījusies esi, ka citāda nekā citus gadus Tava attieksme pret cūkāšanos un komentēšanu?

Jā tā, -- apsveicu! Kaut marts... un ne 8. ...

A es par Vīriešiem jau kur tas laiks, tikai labu. Vai neko.

Mjā... laikaizjūtas arī... tik individualizēti dažādas... = Labi tomer, ka ne vienādas.

Bet ja nopietnāk, tieši tā arī apzināti arvien vairāk daru- orientējos uz labo, uz pievilcīgo, uz patīkamo. Un klusām nosmaidu par pārējo.

Un, ja pavisam nopietni, izrādās, tagad ir selekcionētas tulpes pat ar trim ziediem uz viena kāta. Un, izrādās, pat vakardienas pievakarē puķu bodē starp tulpju spaiņiem izdevās atrast nu ļoooooti sirsnīgi simpātisku pušķīti no violetām hiacintēm, sīkiem dzelteniem frēziju pumpuriem un kautkādām niecīgi daudzskaitlīgām un baltām puķītēm. Un baltās frēzijas var iegūt cauru gadu. Ne tikai pavasarī... Tas priecē.

Hm... no baltām, Latvijā audzētām, frēzijām taisiju savulaik vienu kāzu/līgavas pušķi, -- jau pirms 29 gadiem: Latvija puķu audzētaji "frēzijas viscauru gadu" limeni sen sasniedza. Mūslaikos ērtāka kļuvusi izplatīšana.

Papildus, lai dāmām dzīve pēc medus vien neliktos, -- kamēr pie mums kopumā mierigi:

http://www.tvnet.lv/zinas/ viedokli/45...olonialisms