Nu lūdzu
Tikko iedomājos, kā iegrimšu mīkstās cisās, kā sākšu feinu sapnīti, tā uzrodas viens, kas iedomājas sevi esam kā maiju pēctecis, kura kalendārs un dzīve beidzas 21.12.12. un izbojā visas manas labās noskaņas un šīvakara vīzijas.
Varbūt pačukstēsi pie reizes, kur dod tos baltos palagus, kur ietīties, kad nāks tā Lielā Stunda - nu tā, lai mēs vismaz Dieva priekšā nostātos visi vismaz ārēji vienādi? / kuriem dvēseles traki melnas griezties pie Staburaga, viņš tās nokrāsojot baltas/
Bet tam vēl ir drusku laika.
Mieru, tikai mieru, kā teica Karlsons. Un Tev, Bēda, šovakar vēlu saldus sapnīšus.Šovakar vēl tos vari atļauties