Labrīt - nu jau uz rudens takas.
Laikā, kad zvaigžņu lietu nomainījis krāsainu krītošu lapu, zīļu un kastaņu lietus.
Laikā, kad dabā viss pošas uz Lielo Mieru, bet tomēr nevienam neredzot - tikai ļaujot nojaust - uzņem spēkus un briedina pumpurus jaunam pavasarim.
Mans vēlējums - lai katram šajā pieklusuma brīdī atrastos laiks pārdomām par to, vai esam tie, kas izliekamies... jo tomēr "Īlenu maisā nenoslēpsi". Tēvutēvu gudrība - latvieši ir bijuši vieda tauta. Un ceru, ka tāda arī paliks.
Lai laba diena!