Marīn, bišu un tranu sakarā es kāreiz neko negribēju teikt. Visvairāk būtu ko teit kāpostu balteņu sakarā
Bet lai nu paliek...
Dziesmas un grāmatas un preses izdevumi un teāra izrādes un filmas... dokumentālās un mākslas kino.. Tur ir aktualitātes un intrigas un ekšeni un kaislības. Romantika un drāma. Lietas, kuras ir pateicīgas, lai par tām runātu un rādītu. Un lietas, kuras atklāt "nav pieņemts"... Kāpēc tik garš ievads?
Nesen vienā pavecā latviešu filmā redzēju amizantu etīdi, kā ķer blusas
Holivuda laiam nekad neko tādu pat neiedomātos.. Varbūt vēl kādam ir kas līdzīgs padomā? Pastāstiet...