Harald !!! Tu tak esi viens velna pulveris, ak man balt dien, nu tak erudīts puisieš cilvēks, buča Tev!

dyna. paldies!

Opsii, ..zinjdeels pazuudis, ..grozinjsh karaajas virs namdurviim..:)DD

O! Čau Odkin, prieks Tevi lasīt!

Man te bija bišķīt karantīna, tīrīju un bašierēju šito būdu. Labi, ka pateici- grozs sašķiebies... [ pagroza galvu un sakārto kurvi ierastajā vietā ]... Nu tā, tagad viss kā senāk, smuki.

... / skaļi domā /
vajadzetu jaunu pikniku groziņu iepirk- vecais par mazu sāk palikt...

Kas tad nu ! Visi tikai sacerējušies uz Dynas lielo grozu ??? Tikai na " haļavu "" ??? Nesanāks ...
Tur deputātus nevar sūtīt . Tur katram pašam jānāk pļ... t ...

merkur- Tu smagi maldies... man vienmēr pašai savs " kurvītis" ...

nu tas ir lāb, nu tas ir lāb ... es jau tik tāpat profilaksei, ja kas ...

DYNA VISPĀR DZĒRIENUS UZSAUC...
/ nez visi dzirdēja???? /

Nez vai nebūs vinnējusi Wiking Loto ...

Labs vakars un tik pat labs, vai vēl labāks, lai Jums šis rīts!

Lux-lady, savs groziņš ar labu domu un jautru omu ir labākā pauniņa, kura katram līdz nēsājama gan ik rītu sveicot, gan ik vakaru pavadot! To pieniņu, kurš Tev dikti garšo, es ar lielāko prieku vienmēr Tev uzsaukšu- Priekā!

Merkur, to lielo laismestu vinnēt, lai katram veicas un protams, man arī!
Šitajā sakarā man ienāca prātā tā vecā anekdote, kura bišķi liek arī padomāt, ne tikai pasmaidīt: Viens vīrs ne reizi vien makten piktīgs uz to pasaulīgo netaisnību, ka tie visādie labumi tiek iedalīti nepareizi- vieniem tiek viss, bet otriem nekā.
Vīrs no rīta pamodies, kārtējo reizi sapnī vinnējot baigo naudu, pat tos laimīgos ciparus no galvas jau iegaumējis, bet nomodā šis mūžīgi bešā. Šis nu pie sevis dusmojas uz Dieviņu, ka viņš šito netaisnību uz pasaules pieļaujot, vienam kaimiņam loterijā mašīnu atsūtījis, otram paprāvu naudeli, bet trešajam bagātu sievu, prieku, laimi pilnībā ar jaunuzcelto māju, kā arī vinnēto ceļazīmi visai ģimenes atpūtai Kanariju salās. Jā, bet redz tā Dieviņa netaisnība pret pašu vīru- kāpēc man nekā? Tā nu vīrs šķendējas par Dieviņa netaisnību aizelsdamies, bez mitas. Te pēkšņi, nez no kurienes uznāk negaiss ar lietus gāzi, sper zibeņi un saceļas ne pa jokam stipra vētra. Uzblākst zilbinoša gaisma un debess atveras, vīrs redz Dieviņa dusmīgu vaigu un dzird skaļu balsi:
, Cik reiz es Tev tos laimīgos loterijas ciparus varu sūtīt, nejēga un auna piere? !!! Tu to loterijas biļeti nopirki?,

Tas pavasaris nu ar joni nāk virsū. Zāle kuplo zaļa, koku pumpuri briest, gar ceļmalēm krāsainu krokosu un narcišu palagi izklāti, bet galvā pilnīgs vējš svilpo. Pavasarīgais gaiss apreibina un prātu sajauc ne pa jokam.

Šī nedēļa ar to saules spīdēšanu mani ir pievedusi pie visādiem dumjumiem, putni ir pilnībā izčivinājuši smadzeņu podu. Vienu dienu aizmirstu veikalā pie kases nopirktās desas, kas nojauc visu iecerēto vakariņu ēdienkarti. Tai pašā dienā nez kur pasējusi biju tikko nopirktās cigiņas, kas lika kājas aut un doties uz veikalu pēc jaunas indes devas, bez tā ļuļķīša mutē tak mierīga vakara darbošanās, ne arī sakarīgs rīta cēliens nesanāk. Bet šorīt, pilnīgi tak nezinu, kā uzrakstīt, jo smejies vai raudi- gandrīz nokavēju darba autobusu. Nu bij šitā: aši sataisos uz darbu, sākot ar dušu, kafijas krūzi, apģērbjos tik pat naski, aizpīpēju savu dūmu un pa trako nesos uz pieturu, minūtes jau tiek skaitītas. Fui, paspēju laikā! Atsēžos uz soliņa pieturas būdā atvilkt elpu un uzmetu skatu uz pekām... gandrīz dabūju trieku- man kājās istabas čības!!!
Skriedama atpakaļ uz māju, zvanu darba kolēģei ar lūgumu autobusa šoferītim mani bišķi pagaidīt, labs ir, sarunāts. Pārskēju mājās, pārāvu kājas un nesos atpakaļ uz pieturu, autobuss pieripoja pieturā līdz ar manu atskriešanu. Visi autobusā sēdošie kolēģi un šoferītis smējās par manu šī rīta klizmu, nepārstādami mani ķircināt vēl atpakaļ braucienā pēc darba uz mājām.
Lūk šitādus pigorus ar mani taisa pavasara neprāts.

din, šķiet, ka tu no rīta pačurāt nepaspēji, nu tā pēc atskaites var spriest... varbūt aiz to tā skriešana... :)

Gaarsa, ja es sākšu aizmirst pačurāt, tad nu toč būs firdikt ar mani. Tas vairs nebūs pavasara dullums, bet gan vecuma marasms gan. To lietu ar visiem spēkiem vēl tomēr neesmu aizmirsusi.

... nu, tās čibas jau nu nepar ko labu neliecina:)))..tuvojas, tuvojas-tas marasms:)))))))))))

... kam negadaas... ... pavasari ak pavasaris, ko Tu, ar mani dari...

Varbūt to lietu var tomēr kaut kā aizkavēt? Moška vakarā likties pēļos jau zābakos, nu dikti jau negribas to marasmu.

dyn, es gan nekur nebūt skrejusi, jauns modes spiedziens uz darbu čibas, sāka tak reiz apakškreklos staigāt, a akpēc ne čibas...
rau stringus gandrīz visrs biks;em velk, nu lab bikses knapakas lai stringi rēhojas, topiņi ari tik knapi paliku;si ka visa puptalla redzama, nu lai gan ko nu slēps. tapet jau zin kam i un kam nav...
tad kapēc gan ne?

http://www.youtube.com/watch?v=qzXm9C...62BF43BAE8 6

Šitais dungojamais gabaliņš visiem neprātīgajiem pavasara mīļiem. Lai ar dullojam!

..ritaa tak tulpiishu sveetki...