Labvakar cienījamās Dāmas un godātie Kungi!... Tauta uzdzīvo- alus un vobla galdā, tāda apdauzīta... pilnīgī kā namamāte, tā arī dauzās riņķī... tumš laukā kā buļļa pakaļā... labi ka šorīt tās galošas nopucēju, spīd pa gabalu kā jāņtārpiņi, ceļam gaismu rāda... Nāku mājai tuvāk, skatos- visi logi gaiši spīd, tad jau laikam Dyna mājās... dzirdu baigi kāds bļaustās: Vobla! Vobla! Domāju nu būs ieradies kāds greizsirdīgs brūtgāns pie saimnieces... jāskrien palīgā tam brūtgānam. Atjēdzos... es tak uz sava mājas sliekšņa un brūtgāna tak man nav, eh, ar to apdauzīšanos riņķī jau sasapņojos... jā, bet tik labi tak reizēm ir aizsapņoties!
Sveicināti mīļie Tautieši!