Brūtgāns- tas nav erotiski

Nav erotiski dabīgā nāvē mirušus tematus cilāt...

Neredzu, ka brūtgāni būtu kas miris, vai sen jau?

un jūs te vakar par plikumiem runājuši esat... a izrādās, tas herviņzinkas ir pavisam pat apģērbies. tik apģērbies,ka pats nemaz nav saskatāms.

Kā tad, vai pate plika vien staigā?

Kāpēc plika vien? Varbūt ar paVadoni? Miesassargu?

Kāds labskanīgs vārds-miesas sargs!!!

Domāju es domas dziļas ,
Kamdēļ laime mani nīd-
Viss ko daru , viss man viļas
Visās vietās kājas slīd.
Citam nav nekāda darba,
Nauda kā no gaisa birst;
Man ir dzīve sūra , skarba.
Jābadojas , kamēr mirst.
Nav pie dvēseles ne graša,
Prasi kādam - kas tev dos?
Labāk vienreiz nāve asa
Nekā dzīve ubagos.
Ezers lejā spīd netāli,
Iekšā tur būs raizēm gals;
Nu ar dievu bēdu brāli,
Neskanēs vairs mana balss.
Ceļš vēl garām ved gar krogu,
Iekšā dejo , dzied un smej,
Un caur apgaismotu logu
Redzu - alu glāzēs lej.
Vai tad es nu tīri bešā?
Roka ātri svārkos ķer-
Desmit kapeikas vēl ķešā
Tās pirms nāves jānodzer.
Steidzos iekšā vienu glāzi,
Iedzeru vēl vienu , vēl,
Un ar katru alus lāsi
Paliek dzīvības man žēl.
Atliks miršanu uz rītu,
Šodien vēlu staigāt turp.
Krodziniek, dosi vēl uz krītu?
Došu - duci alu šurp!

/veidenbaums eduards/

/dziedama klusinātā un sērdienīgā balsī pirms aizmigšanas alkāniem pie migas ar pusotrlitreni 7%-īgās alveidīgās brāgas padusē/

pēdējās 8 rindas jādzied optimistiskā mažorā un skaļāk, kā iepriekšējās - tā lai kaimiņi dzird